Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Mnogo mi dosaðivaše od mladosti moje, neka reèe Izrailj,

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

Mnogo mi dosaðivaše od mladosti moje, ali me ne svladaše.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Na leðima mojim oraše oraèi, i vodiše duge brazde svoje.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Gospod je pravedan; isijeèe konopce bezbožnièke.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Postidjeæe se, odbiæe se svi koji nenavide Sion.

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Biæe kao trava na krovovima, koja se sasušuje prije nego se poèupa,

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Od koje neæe žetelac napuniti ruke svoje, niti naruèja svojega vezilac;

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

I koji prolaze neæe reæi: “Blagoslov Gospodnji na vama! blagosiljamo vas imenom Gospodnjim.”