< Psalmi 127 >

1 Salamana svētku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojās velti, kas pie tā strādā; ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad sargs velti nomodā.
Ako Gospod neæe graditi doma, uzalud se muèe koji ga grade; ako neæe Gospod èuvati grada, uzalud ne spava stražar.
2 Velti jums, agri celties un vēlu palikt nomodā un ēst savu maizi ar bēdām. Tiešām, Saviem mīļiem Viņš dod miegā.
Uzalud ranite, dockan liježete, jedete hljeb umorni; milome svojemu on daje san.
3 Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.
Evo našljedstva od Gospoda: djeca, porod je dar od njega.
4 Tā kā bultas stipra vīra rokās, tāpat ir jaunie bērni.
Što su strijele u ruci jakome, to su sinovi mladi.
5 Svētīgs tas vīrs, kas savu bultu maku ar to pildījis; tie netaps kaunā, kad tiem vārtos nāk runas ar saviem ienaidniekiem.
Blago èovjeku koji je njima napunio tul svoj! Neæe se osramotiti kad se stanu razgovarati s neprijateljima na vratima.

< Psalmi 127 >