Psalmi 106

1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

Hallelujah! Bekennet Jehovah, denn Er ist gut, denn Seine Barmherzigkeit ist in Ewigkeit.

2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?

Wer kann aussagen die Machttaten Jehovahs, kann hören lassen all Sein Lob?

3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.

Selig, die das Recht halten und Gerechtigkeit tun alle Zeit!

4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;

Gedenke mein, Jehovah, mit dem Wohlgefallen für Dein Volk, und suche mich heim mit Deinem Heil.

5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.

Daß ich sehe das Gute Deiner Auserwählten, daß ich fröhlich sei in der Fröhlichkeit Deiner Völkerschaften, mich rühme mit Deinem Erbe.

6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.

Wir sündigten mit unseren Vätern, wir haben Missetat, Ungerechtigkeit begangen.

7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.

Unsere Väter in Ägypten begriffen Deine Wunder nicht, gedachten nicht Deiner vielen Barmherzigkeit, und sie widersetzten sich am Meer, am Meere des Schilfs.

8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.

Er aber rettete sie um Seines Namens willen, um Seine Macht kund zu tun.

9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.

Und Er bedrohte das Schilfmeer, und es trocknete aus, und Er ließ sie durch Abgründe gehen wie durch die Wüste.

10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.

Und Er rettete sie aus des Hassers Hand, und aus des Feindes Hand erlöste Er sie.

11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.

Und Wasser bedeckten ihre Dränger, nicht einer blieb von ihnen übrig.

12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.

Und sie glaubten an Seine Worte, sie sangen Sein Lob.

13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;

Eilig hatten Seine Werke sie vergessen, warteten nicht auf Seinen Ratschluß.

14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.

Und es gelüstete sie in der Wüste ein Gelüste, und sie versuchten Gott im Wüstenland.

15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.

Und Er gab ihnen ihr Erbetenes, sandte aber Magerkeit in ihre Seele.

16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.

Und sie eiferten wider Mose in dem Lager, wider Aharon, den Heiligen Jehovahs.

17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.

Die Erde tat sich auf und verschlang Dathan und überdeckte Abirams Gemeinde.

18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.

Und es brannte Feuer in ihrer Gemeinde, und die Flamme entflammte die Ungerechten.

19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,

Am Choreb machten sie ein Kalb und beteten das Gußbild an,

20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.

Und sie vertauschten ihre Herrlichkeit mit dem Vorbilde eines Ochsen, der das Kraut frißt.

21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,

Sie vergaßen des Gottes, Der sie gerettet, Der in Ägypten Großes tat.

22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.

Wunder im Lande Cham, Furchtbares an dem Meere des Schilfs.

23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.

Und Er sagte, Er wollte sie vernichten, wenn Mose, Sein Auserwählter, nicht vor Ihm vor den Riß gestanden wäre, um Seinen Grimm vom Verderben zurückzuwenden.

24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,

Und sie verschmähten das begehrte Land, sie glaubten Seinem Worte nicht.

25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.

Und sie beschwerten sich in ihren Zelten, und hörten nicht auf Jehovahs Stimme.

26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī

Und Er hob Seine Hand auf wider sie, sie zu fällen in der Wüste.

27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.

Und ihren Samen unter die Völkerschaften fallen zu lassen, und sie in die Länder zu zersprengen.

28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,

Und sie klammerten sich an Baal-Peor und aßen die Opfer der Toten.

29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.

Und reizten Ihn durch ihr Tun, daß eine Plage ausbrach unter ihnen.

30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.

Und Phinechas stand da und schlichtete, und der Plage ward Einhalt getan.

31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.

Und ihm ward es zur Gerechtigkeit gerechnet ins Geschlecht und Geschlecht in Ewigkeit.

32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.

Und sie reizten zur Entrüstung am Wasser Meribah, und es war übel mit Mose um ihretwillen.

33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.

Denn sie erbitterten den Geist ihm, und es entfuhr seinen Lippen.

34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;

Sie vernichteten die Völker nicht, wie Jehovah zu ihnen gesprochen hatte,

35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;

Und vermengten sich mit den Völkerschaften und lernten ihr Tun;

36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.

Und sie dienten ihren Götzenbildern und sie wurden ihnen zum Fallstrick.

37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,

Und sie opferten den Dämonen ihre Söhne und Töchter.

38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.

Und sie vergossen unschuldig Blut, das Blut ihrer Söhne und ihrer Töchter, die sie den Götzenbildern Kanaans opferten, und das Land ward durch Blut entheiligt.

39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.

Und sie verunreinigten sich durch ihre Werke, und buhlten durch ihr Tun.

40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;

Und es entbrannte Jehovahs Zorn wider Sein Volk, und Sein Erbe ward Ihm zum Greuel.

41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.

Und Er gab sie in der Völkerschaften Hand, und ihre Hasser herrschten über sie.

42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.

Und ihre Feinde unterdrückten sie, und sie wurden unter ihre Hand gebeugt.

43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.

Viel Male errettete Er sie, doch sie widersetzten sich in ihrem Ratschlusse, und schwanden dahin in ihrer Missetat.

44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,

Und Er sah ihre Drangsal, wie Er ihren Angstschrei hörte.

45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,

Und Er gedachte ihnen an Seinen Bund, und es gereute Ihn nach Seiner vielen Barmherzigkeit.

46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.

Und Er ließ sie Erbarmen finden vor allen, die sie gefangen führten.

47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.

Rette uns, Jehovah, unser Gott, und bringe uns zusammen aus den Völkerschaften, auf daß wir bekennen den Namen Deiner Heiligkeit und preisen Dein Lob.

48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.

Gesegnet sei Jehovah, der Gott Israels, von Ewigkeit und zu Ewigkeit! und alles Volk spreche: Amen. Hallelujah!