Psalmi 103

1 Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.

Von David. - Den Herrn lobpreise, meine Seele, mein ganzes Herz den heiligen Namen sein!

2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.

Lobpreis den Herrn, du, meine Seele! Vergiß nicht, was er Gutes dir getan!

3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.

Er ist's, der alle deine Schuld vergibt, der alle deine Leiden heilt,

4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.

der vor dem Grab dein Leben rettet, mit Huld und Liebe dich umgibt,

5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.

mit Segen dein Verlangen stillt und dich dem Phönix gleich verjüngt.

6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.

Gerechtigkeit übt stets der Herr, schafft allen Unterdrückten Recht.

7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.

Er zeigt, wie einst dem Moses seine Wege, den Kindern Israels all seine Taten.

8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.

Barmherzig ist der Herr und gnädig, langmütig und von großer Huld.

9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.

Er zürnt nicht immerfort; noch trägt er ewig nach.

10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.

Er tut uns nicht nach unsren Sünden, vergüt uns nicht nach unsren Missetaten.

11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.

So hoch der Himmel über dieser Erde, so überragend seine Liebe über denen, die ihn fürchten.

12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.

So fern der Morgen von dem Abend ist, entfernt er unsere Schuld von uns.

13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.

So innig, wie ein Vater seine Kinder liebt, so liebt der Herr die, so ihn fürchten.

14 Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.

Er kennt ja unsere Art, ist eingedenk, daß wir aus Staub.

15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.

Der Sterbliche! Wie Gras sind seine Tage, er blüht wie eine Blume auf dem Felde.

16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.

Wenn sie ein Lüftchen anhaucht, ist sie weg, und ihre Stätte kennt sie nimmer.

17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem

Die Huld des Herrn jedoch ruht für und für auf denen, die ihn fürchten, und seine Liebe auf den Kindeskindern,

18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.

die seinen Bund bewahren und seine Vorschriften erfüllen wollen.

19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.

Der Herr hat seinen Thron im Himmel aufgestellt; doch seine Herrschaft waltet über alles.

20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.

Lobpreist den Herrn, ihr, seine Engel, ihr starken Helden, die ihr seinen Willen tut und seinem Donnerrufe folgt!

21 Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.

Lobpreist den Herrn, all seine Heere! Ihr Diener, die Vollstrecker seines Willens!

22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.

Lobpreist den Herrn, all seine Werke an allen Orten seiner Herrschaft! Lobpreis den Herrn, du, meine Seele!