Salamana Pamācības 8

1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?

Ne vièe li mudrost? i razum ne pušta li glas svoj?

2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;

Navrh visina, na putu, na rasputicama stoji,

3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:

Kod vrata, na ulasku u grad, gdje se otvoraju vrata, vièe:

4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.

Vas vièem, o ljudi, i glas svoj obraæam k sinovima ljudskim.

5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!

Nauèite se ludi mudrosti, i bezumni orazumite se.

6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.

Slušajte, jer æu govoriti velike stvari, i usne moje otvorajuæi se kazivaæe što je pravo.

7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.

Jer usta moja govore istinu, i mrska je usnama mojim bezbožnost.

8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.

Prave su sve rijeèi usta mojih, ništa nema u njima krivo ni izopaèeno.

9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.

Sve su obiène razumnomu i prave su onima koji nalaze znanje.

10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;

Primite nastavu moju a ne srebro, i znanje radije nego najbolje zlato.

11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.

Jer je bolja mudrost od dragoga kamenja, i što je god najmilijih stvari ne mogu se izjednaèiti s njom.

12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.

Ja mudrost boravim s razboritošæu, i razumno znanje nalazim.

13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.

Strah je Gospodnji mržnja na zlo; ja mrzim na ponositost i na oholost i na zli put i na usta opaka.

14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.

Moj je savjet i što god jest; ja sam razum i moja je sila.

15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;

Mnom carevi caruju, i vladaoci postavljaju pravdu.

16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.

Mnom vladaju knezovi i poglavari i sve sudije zemaljske.

17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.

Ja ljubim one koji mene ljube, i koji me dobro traže nalaze me.

18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.

U mene je bogatstvo i slava, postojano dobro i pravda.

19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.

Plod je moj bolji od zlata i od najboljega zlata, i dobitak je moj bolji od najboljega srebra.

20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,

Putem pravednijem hodim, posred staza pravice,

21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.

Da onima koji me ljube dam ono što jest, i riznice njihove da napunim.

22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.

Gospod me je imao u poèetku puta svojega, prije djela svojih, prije svakoga vremena.

23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.

Prije vijekova postavljena sam, prije poèetka, prije postanja zemlje.

24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.

Kad jošte ne bijaše bezdana, rodila sam se, kad još ne bijaše izvora obilatijeh vodom.

25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.

Prije nego se gore osnovaše, prije humova ja sam se rodila;

26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;

Još ne bješe naèinio zemlje ni polja ni poèetka prahu vasiljenskom;

27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,

Kad je ureðivao nebesa, ondje bijah; kad je razmjeravao krug nad bezdanom.

28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,

Kad je utvrðivao oblake gore i krijepio izvore bezdanu;

29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:

Kad je postavljao moru meðu i vodama da ne prestupaju zapovijesti njegove, kad je postavljao temelje zemlji;

30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:

Tada bijah kod njega hranjenica, bijah mu milina svaki dan, i veseljah se pred njim svagda;

31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.

Veseljah se na vasiljenoj njegovoj, i milina mi je sa sinovima ljudskim.

32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.

Tako dakle, sinovi, poslušajte me, jer blago onima koji se drže putova mojih.

33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.

Slušajte nastavu, i budite mudri, i nemojte je odbaciti.

34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;

Blago èovjeku koji me sluša stražeæi na vratima mojim svaki dan i èuvajuæi pragove vrata mojih.

35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.

Jer ko mene nalazi, nalazi život i dobija ljubav od Gospoda.

36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“

A ko o mene griješi, èini krivo duši svojoj; svi koji mrze na me, ljube smrt.