Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
My son! if thou hast been surety for thy friend, Hast stricken for a stranger thy hand,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
Hast been snared with sayings of thy mouth, Hast been captured with sayings of thy mouth,
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
Do this now, my son, and be delivered, For thou hast come into the hand of thy friend. Go, trample on thyself, and strengthen thy friend,
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Give not sleep to thine eyes, And slumber to thine eyelids,
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
Be delivered as a roe from the hand, And as a bird from the hand of a fowler.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Go unto the ant, O slothful one, See her ways and be wise;
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Which hath not captain, overseer, and ruler,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
She doth prepare in summer her bread, She hath gathered in harvest her food.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
Till when, O slothful one, dost thou lie? When dost thou arise from thy sleep?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
A little sleep, a little slumber, A little clasping of the hands to rest,
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
And thy poverty hath come as a traveller, And thy want as an armed man.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
A man of worthlessness, a man of iniquity, Walking [with] perverseness of mouth,
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
Winking with his eyes, speaking with his feet, Directing with his fingers,
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
Frowardness [is] in his heart, devising evil at all times, Contentions he sendeth forth.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Therefore suddenly cometh his calamity, Instantly he is broken — and no healing.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
These six hath Jehovah hated, Yea, seven [are] abominations to His soul.
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
Eyes high — tongues false — And hands shedding innocent blood —
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
A heart devising thoughts of vanity — Feet hasting to run to evil —
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
A false witness [who] doth breathe out lies — And one sending forth contentions between brethren.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
Keep, my son, the command of thy father, And leave not the law of thy mother.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Bind them on thy heart continually, Tie them on thy neck.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
In thy going up and down, it leadeth thee, In thy lying down, it watcheth over thee, And thou hast awaked — it talketh [with] thee.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
For a lamp [is] the command, And the law a light, And a way of life [are] reproofs of instruction,
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
To preserve thee from an evil woman, From the flattery of the tongue of a strange woman.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Desire not her beauty in thy heart, And let her not take thee with her eyelids.
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
For a harlot consumeth unto a cake of bread, And an adulteress the precious soul hunteth.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Doth a man take fire into his bosom, And are his garments not burnt?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Doth a man walk on the hot coals, And are his feet not scorched?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
So [is] he who hath gone in unto the wife of his neighbour, None who doth touch her is innocent.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
They do not despise the thief, When he stealeth to fill his soul when he is hungry,
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
And being found he repayeth sevenfold, All the substance of his house he giveth.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
He who committeth adultery [with] a woman lacketh heart, He is destroying his soul who doth it.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
A stroke and shame he doth find, And his reproach is not wiped away,
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
For jealousy [is] the fury of a man, And he doth not spare in a day of vengeance.
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
He accepteth not the appearance of any atonement, Yea, he doth not consent, Though thou dost multiply bribes!
