Salamana Pamācības 31
1 Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
The wordis of Lamuel, the king; the visioun bi which his modir tauyte hym.
2 Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
What my derlyng? what the derlyng of my wombe? what the derlyng of my desiris?
3 Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
Yyue thou not thi catel to wymmen, and thi richessis to do awei kyngis.
4 Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
A! Lamuel, nyle thou yiue wyn to kingis; for no pryuete is, where drunkenesse regneth.
5 Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
Lest perauenture thei drynke, and foryete domes, and chaunge the cause of the sones of a pore man.
6 Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
Yyue ye sidur to hem that morenen, and wyn to hem that ben of bitter soule.
7 Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
Drinke thei, and foryete thei her nedinesse; and thenke thei no more on her sorewe.
8 Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
Opene thi mouth for a doumb man,
9 Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
and opene thi mouth for the causes of alle sones that passen forth. Deme thou that that is iust, and deme thou a nedi man and a pore man.
10 Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
Who schal fynde a stronge womman? the prijs of her is fer, and fro the laste endis.
11 Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
The herte of hir hosebond tristith in hir; and sche schal not haue nede to spuylis.
12 Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
Sche schal yelde to hym good, and not yuel, in alle the daies of hir lijf.
13 Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
Sche souyte wolle and flex; and wrouyte bi the counsel of hir hondis.
14 Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
Sche is maad as the schip of a marchaunt, that berith his breed fro fer.
15 Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
And sche roos bi nyyt, and yaf prey to hir meyneals, and metis to hir handmaidis.
16 To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
Sche bihelde a feeld, and bouyte it; of the fruyt of hir hondis sche plauntide a vyner.
17 Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
Sche girde hir leendis with strengthe, and made strong hir arm.
18 Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
Sche taastide, and siy, that hir marchaundie was good; hir lanterne schal not be quenchid in the niyt.
19 Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
Sche putte hir hondis to stronge thingis, and hir fyngris token the spyndil.
20 Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
Sche openyde hir hond to a nedi man, and stretchide forth hir hondis to a pore man.
21 Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
Sche schal not drede for hir hous of the cooldis of snow; for alle hir meyneals ben clothid with double clothis.
22 Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
Sche made to hir a ray cloth; bijs and purpur is the cloth of hir.
23 Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
Hir hosebonde is noble in the yatis, whanne he sittith with the senatours of erthe.
24 Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
Sche made lynnun cloth, and selde; and yaf a girdil to a Chananei.
25 Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
Strengthe and fairnesse is the clothing of hir; and sche schal leiye in the laste dai.
26 Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
Sche openyde hir mouth to wisdom; and the lawe of merci is in hir tunge.
27 Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
Sche bihelde the pathis of hir hous; and sche eet not breed idili.
28 Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
Hir sones risiden, and prechiden hir moost blessid; hir hosebonde roos, and preiside hir.
29 Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
Many douytris gaderiden richessis; thou passidist alle.
30 Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
Fairnesse is disseiuable grace, and veyn; thilke womman, that dredith the Lord, schal be preisid.
31 Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
Yyue ye to hir of the fruyt of hir hondis; and hir werkis preise hir in the yatis.
