< Salamana Pamācības 19 >

1 Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
טוב-רש הולך בתמו-- מעקש שפתיו והוא כסיל
2 Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
גם בלא-דעת נפש לא-טוב ואץ ברגלים חוטא
3 Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
אולת אדם תסלף דרכו ועל-יהוה יזעף לבו
4 Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
הון--יסיף רעים רבים ודל מרעהו יפרד
5 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
עד שקרים לא ינקה ויפיח כזבים לא ימלט
6 Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
רבים יחלו פני-נדיב וכל-הרע לאיש מתן
7 Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
כל אחי-רש שנאהו-- אף כי מרעהו רחקו ממנו מרדף אמרים לא- (לו-) המה
8 Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
קנה-לב אהב נפשו שמר תבונה למצא-טוב
9 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
עד שקרים לא ינקה ויפיח כזבים יאבד
10 Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
לא-נאוה לכסיל תענוג אף כי-לעבד משל בשרים
11 Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
שכל אדם האריך אפו ותפארתו עבר על-פשע
12 Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
נהם ככפיר זעף מלך וכטל על-עשב רצונו
13 Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
הות לאביו בן כסיל ודלף טרד מדיני אשה
14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
בית והון נחלת אבות ומיהוה אשה משכלת
15 Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
עצלה תפיל תרדמה ונפש רמיה תרעב
16 Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
שמר מצוה שמר נפשו בוזה דרכיו יומת (ימות)
17 Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
מלוה יהוה חונן דל וגמלו ישלם-לו
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
יסר בנך כי-יש תקוה ואל-המיתו אל-תשא נפשך
19 Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
גרל- (גדל-) חמה נשא ענש כי אם-תציל ועוד תוסף
20 Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
שמע עצה וקבל מוסר-- למען תחכם באחריתך
21 Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
רבות מחשבות בלב-איש ועצת יהוה היא תקום
22 Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
תאות אדם חסדו וטוב-רש מאיש כזב
23 Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
יראת יהוה לחיים ושבע ילין בל-יפקד רע
24 Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
טמן עצל ידו בצלחת גם-אל-פיהו לא ישיבנה
25 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
לץ תכה ופתי יערם והוכיח לנבון יבין דעת
26 Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
משדד-אב יבריח אם-- בן מביש ומחפיר
27 Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
חדל-בני לשמע מוסר לשגות מאמרי-דעת
28 Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
עד בליעל יליץ משפט ופי רשעים יבלע-און
29 Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
נכונו ללצים שפטים ומהלמות לגו כסילים

< Salamana Pamācības 19 >