Salamana Pamācības 17
1 Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
Better is a dry morsell, if peace be with it, then an house full of sacrifices with strife.
2 Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
A discrete seruant shall haue rule ouer a lewde sonne, and hee shall deuide the heritage among the brethren.
3 Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
As is the fining pot for siluer, and the fornace for golde, so the Lord trieth the heartes.
4 Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
The wicked giueth heed to false lippes, and a lyer hearkeneth to the naughtie tongue.
5 Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
Hee that mocketh the poore, reprocheth him, that made him: and he that reioyceth at destruction, shall not be vnpunished.
6 Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
Childres children are the crowne of the elders: and the glory of ye children are their fathers.
7 Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
Hie talke becommeth not a foole, much lesse a lying talke a prince.
8 Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
A rewarde is as a stone pleasant in the eyes of them that haue it: it prospereth, whithersoeuer it turneth.
9 Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
Hee that couereth a transgression, seeketh loue: but hee that repeateth a matter, separateth the prince.
10 Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
A reproofe entereth more into him that hath vnderstanding, then an hundreth stripes into a foole.
11 Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
A sedicious person seeketh onely euill, and a cruel messenger shall be sent against him.
12 Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
It is better for a man to meete a beare robbed of her whelpes, then a foole in his follie.
13 Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
He that rewardeth euil for good, euil shall not depart from his house.
14 Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
The beginning of strife is as one that openeth the waters: therefore or the contention be medled with, leaue off.
15 Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
He that iustifieth the wicked, and he that condemneth the iust, euen they both are abomination to the Lord.
16 Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
Wherefore is there a price in the hand of the foole to get wisdome, and he hath none heart?
17 Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
A friende loueth at all times: and a brother is borne for aduersitie.
18 Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
A man destitute of vnderstanding, toucheth the hande, and becommeth suretie for his neighbour.
19 Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
He loueth transgression, that loueth strife: and he that exalteth his gate, seeketh destruction.
20 Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
The froward heart findeth no good: and he that hath a naughtie tongue, shall fall into euill.
21 Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
He that begetteth a foole, getteth himselfe sorow, and the father of a foole can haue no ioy.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
A ioyfull heart causeth good health: but a sorowfull minde dryeth the bones.
23 Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
A wicked man taketh a gift out of the bosome to wrest the wayes of iudgement.
24 Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
Wisdome is in the face of him that hath vnderstanding: but the eyes of a foole are in the corners of the world.
25 Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
A foolish sonne is a griefe vnto his father, and a heauines to her that bare him.
26 Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
Surely it is not good to condemne the iust, nor that ye princes should smite such for equitie.
27 Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
Hee that hath knowledge, spareth his wordes, and a man of vnderstanding is of an excellent spirit.
28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
Euen a foole (when he holdeth his peace) is counted wise, and hee that stoppeth his lips, prudent.
