Salamana Pamācības 14

1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.

Ženska mudrost sagradi kuću, a ludost je rukama razgrađuje.

2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.

Tko živi s poštenjem, boji se Jahve, a tko ide stranputicom, prezire ga.

3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.

U luđakovim je ustima šiba za oholost njegovu, a mudre štite vlastite usne.

4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.

Gdje nema volova, prazne su jasle, a obilna je žetva od snage bikove.

5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.

Istinit svjedok ne laže, a krivi svjedok širi laž.

6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.

Podsmjevač traži mudrost i ne nalazi je, a razumni lako dolazi do znanja.

7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!

Idi od čovjeka bezumna jer nećeš upoznati usne što zbore znanje.

8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.

Mudrost je pametna čovjeka u tom što pazi na svoj put, a bezumnička ludost prijevara je.

9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.

Luđacima je grijeh šala, a milost je Božja s poštenima.

10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.

Srce poznaje svoj jad, i veselje njegovo ne može dijeliti nitko drugi.

11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.

Dom opakih propast će, a šator će pravednika procvasti.

12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.

Neki se put učini čovjeku prav, a na koncu vodi k smrti.

13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.

I u smijehu srce osjeća bol, a poslije veselja dolazi tuga.

14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.

Otpadnik se siti svojim prestupcima, a dobar čovjek svojim radom.

15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.

Glupan vjeruje svakoj riječi, a pametan pazi na korak svoj.

16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.

Mudar se boji i oda zla se uklanja, a bezuman se raspaljuje i bez straha je.

17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.

Nagao čovjek čini ludosti, a razborit ih podnosi.

18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.

Glupaci baštine ludost, a mudre ovjenčava znanje.

19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.

Zli padaju ničice pred dobrima i opaki pred vratima pravednikovim.

20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.

I svom prijatelju mrzak je siromah, a bogataš ima mnogo ljubitelja.

21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.

Griješi tko prezire bližnjega svoga, a blago onomu tko je milostiv ubogima.

22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.

Koji snuju zlo, ne hode li stranputicom, a zar nisu dobrota i vjernost s onima koji snuju dobro?

23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.

U svakom trudu ima probitka, a pusto brbljanje samo je na siromaštvo.

24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.

Mudrima je vijenac bogatstvo njihovo, a bezumnima kruna - njihova ludost.

25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.

Istinit svjedok izbavlja duše, a tko laži širi, taj je varalica.

26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.

U strahu je Gospodnjem veliko pouzdanje i njegovim je sinovima utočište.

27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.

Strah Gospodnji izvor je života: on izbavlja od zamke smrti.

28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.

Mnoštvo je naroda ponos kralju, a bez puka knez propada.

29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.

Tko se teško srdi, velike je razboritosti, a nabusit duhom pokazuje ludost.

30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.

Mirno je srce život tijelu, a ljubomor je gnjilež u kostima.

31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.

Tko tlači siromaha huli na stvoritelja, a časti ga tko je milostiv ubogomu.

32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,

Opaki propada zbog vlastite pakosti, a pravednik i u samoj smrti nalazi utočište.

33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.

U razumnu srcu mudrost počiva, a što je u bezumnome, to se i pokaže.

34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.

Pravednost uzvisuje narod, a grijeh je sramota pucima.

35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.

Kralju je mio razborit sluga, a na sramotna se srdi.