Salamana Pamācības 11

1 Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.

Lažna su mjerila mrska Gospodu, a prava mjera ugodna mu je.

2 Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.

Kad doðe oholost, doðe i sramota; a u smjernijeh je mudrost.

3 Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.

Pravedne vodi bezazlenost njihova, a bezakonike satire zloæa njihova.

4 Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.

Neæe pomoæi bogatstvo u dan gnjeva, a pravda izbavlja od smrti.

5 Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.

Pravda bezazlenoga upravlja put njegov, a bezbožnik pada od svoje bezbožnosti.

6 Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.

Pravedne izbavlja pravda njihova, a bezakonici hvataju se u svojoj zloæi.

7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.

Kad umire bezbožnik, propada nadanje, i najjaèe uzdanje propada.

8 Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.

Pravednik se izbavlja iz nevolje, a bezbožnik dolazi na njegovo mjesto.

9 Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.

Licemjer kvari ustima bližnjega svojega; ali se pravednici izbavljaju znanjem.

10 Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.

Dobru pravednijeh raduje se grad; a kad propadaju bezbožnici, biva pjevanje.

11 Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.

Blagoslovima pravednijeh ljudi podiže se grad, a s usta bezbožnièkih raskopava se.

12 Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.

Bezumnik se ruga bližnjemu svojemu, a razuman èovjek muèi.

13 Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.

Opadaè tumarajuæi izdaje tajnu; a ko je vjerna srca, taji stvar.

14 Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.

Gdje nema savjeta, propada narod, a pomoæ je u mnoštvu savjetnika.

15 Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.

Zlo prolazi ko se jamèi za tuðina; a ko mrzi na jamstvo, bez brige je.

16 Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.

Žena mila dobija èast, a silni dobijaju bogatstvo.

17 Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.

Milostiv èovjek èini dobro duši svojoj, a nemilostiv udi svojemu tijelu.

18 Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.

Bezbožni radi posao prijevaran; a ko sije pravdu, pouzdana mu je plata.

19 Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.

Ko se drži pravde, na život mu je; a ko ide za zlom, na smrt mu je.

20 Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.

Mrski su Gospodu koji su opaka srca; a mili su mu koji su bezazleni na svom putu.

21 Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.

Zao èovjek neæe ostati bez kara ako i druge uzme u pomoæ; a sjeme pravednijeh izbaviæe se.

22 Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.

Žena lijepa a bez razuma zlatna je brnjica u gubici svinji.

23 Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.

Želja je pravednijeh samo dobro, a oèekivanje bezbožnijeh gnjev.

24 Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.

Jedan prosipa, i sve više ima; a drugi tvrduje suviše, i sve je siromašniji.

25 Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.

Podašna ruka biva bogatija, i ko napaja, sam æe biti napojen.

26 Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.

Ko ne da žita, proklinje ga narod, a ko prodaje, blagoslov mu je nad glavom.

27 Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.

Ko traži dobro, dobija ljubav; a ko traži zlo, zadesiæe ga.

28 Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,

Ko se uzda u bogatstvo svoje, propašæe; a pravednici æe se kao grana zelenjeti.

29 Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.

Ko zatire kuæu svoju, naslijediæe vjetar; i bezumnik æe služiti mudromu.

30 Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.

Plod je pravednikov drvo životno, i mudri obuèava duše.

31 Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.

Gle, pravedniku se na zemlji plaæa, akamoli bezbožniku i grješniku?