Ceturtā Mozus 6
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Und Jehovah redete zu Mose und sprach:
2 Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad vīrs vai sieva apsolīsies palikt par nazīru svētīdamies Tam Kungam,
Rede zu den Söhnen Israels und sprich zu ihnen: So ein Mann oder ein Weib ein besonderes Nasiräatsgelübde gelobt, dem Jehovah sich zu enthalten:
3 Tad tam būs sargāties no vīna un stipra dzēriena, vīna etiķi un stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz ko citu, kas taisīts no vīna ogām, nedz baudīt ne zaļas, nedz žāvētas vīna-ogas.
Von Wein und starkem Getränke enthalte er sich, Essig von Wein und Essig von starkem Getränk soll er nicht trinken, auch keinerlei Getränk von Weinbeeren soll er trinken, auch keine frischen Weinbeeren oder getrocknete essen.
4 Visu sava solījuma laiku tam nekā nebūs baudīt ko taisa no vīna koka, no kodola līdz mizai.
Alle Tage seiner Weihe soll er nichts essen, was vom Weinstock des Weines bereitet wird, von den Kernen bis zur Hülse.
5 Visu sava nazīra solījuma laiku dzenamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas top piepildītas, cik viņš Tam Kungam solījies, tikmēr viņam būs būt svētam un savas galvas matus audzināt.
Alle Tage des Gelübdes seiner Weihe gehe kein Schermesser über sein Haupt. Bis die Tage erfüllt sind, die er sich Jehovah geweiht hat, soll er heilig sein und die Blöße des Haares seines Hauptes wachsen lassen.
6 Visu to laiku, ko viņš Tam Kungam solījies, viņam nebūs iet pie miroņa;
Alle Tage seiner Weihe für Jehovah soll er zu keinem Toten gehen.
7 Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas; tam nebūs pie tiem sagānīties, kad tie miruši, jo nazīra solījums Dievam ir uz viņa galvas.
An seinem Vater und an seiner Mutter, an seinem Bruder und an seiner Schwester verunreinige er sich nicht, wenn sie sterben; denn die Weihe seines Gottes ist auf seinem Haupte.
8 Visā sava nazīra solījuma laikā viņam būs būt svētam priekš Tā Kunga.
Alle Tage seiner Weihe ist er dem Jehovah heilig.
9 Un ja pie viņa viens nejauši, piepeši nomirtu, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam savas šķīstīšanas dienā būs nocirpt savu galvu, septītā dienā viņam to būs nocirpt.
Und wenn einer unversehens plötzlich vor ihm stirbt und das Haupt seines Nasiräats verunreinigt, so schere er sein Haupt am Tage seiner Reinigung. Am siebenten Tage schere er es ab.
10 Un astotā dienā viņam būs nest divas ūbeles vai divus jaunus baložus pie priestera priekš saiešanas telts durvīm.
Und am achten Tage bringe er zwei Turteltauben oder zwei junge Tauben zum Priester zum Eingang des Versammlungszeltes.
11 Un priesterim vienu būs sataisīt par grēka upuri un otru par dedzināmo upuri, un viņu salīdzināt tādēļ, ka viņš ir apgrēkojies pie miroņa; tā viņam savu galvu būs svētīt tai dienā.
Und der Priester mache eine als Sündopfer und eine als Brandopfer und sühne über ihm dafür, daß er sich über dem Toten versündigt hat, und heilige sein Haupt an diesem Tag;
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem sava solījuma dienas Tam Kungam un pienes gada vecu jēru par nozieguma upuri; bet tām pirmajām dienām būs būt par velti, tāpēc ka viņa nazīra svētums ir sagānīts.
Und er weihe Jehovah die Tage seines Nasiräats und bringe ein einjähriges Lamm als Schuldopfer; und die ersteren Tage soll er fallen lassen, darum daß seine Weihe verunreinigt worden war.
13 Un šis ir tas nazīra bauslis: tai dienā, kad viņa solījuma laiks ir piepildīts, tad to būs vest pie saiešanas telts durvīm,
Und dies ist das Gesetz des Nasiräers: Am Tage, da die Tage seiner Weihe sich erfüllen, bringe man ihn zum Eingang des Versammlungszeltes.
14 Un lai viņš savu upuri upurē Tam Kungam, vienu gada vecu jēru bez vainas par dedzināmo upuri un vienu gada vecu aitiņu bez vainas par grēku upuri un vienu aunu bez vainas par pateicības upuri,
Und er bringe seine Opfergabe dar dem Jehovah, ein einjähriges Lamm ohne Fehl als Brandopfer, ein einjähriges Mutterlamm ohne Fehl als Sündopfer und einen Widder ohne Fehl als Dankopfer.
15 Un kurvi ar neraudzētu maizi, raušus no smalkiem miltiem, kas aplaistīti ar eļļu, un neraudzētas, ar eļļu aptraipītas karašas, līdz ar tiem ēdamiem upuriem un dzeramiem upuriem.
Und einen Korb mit Ungesäuertem aus Semmelmehl, Kuchen mit Öl vermischt, und ungesäuerte Fladen mit Öl gesalbt, beides ihr Speiseopfer und ihre Trankopfer.
16 Un priesteris lai to nes Tā Kunga priekšā un sataisa viņa grēku upuri un viņa dedzināmo upuri.
Und der Priester bringe sie dar vor Jehovah und mache sein Sündopfer und sein Brandopfer.
17 Un lai viņš sataisa to aunu Tam Kungam par pateicības upuri ar to kurvi neraudzētu raušu, un priesteris lai sataisa viņa ēdamo upuri un viņa dzeramo upuri.
Und dem Widder soll er dem Jehovah zum Dankopfer machen mit dem Korb des Ungesäuerten, und der Priester mache sein Speiseopfer und sein Trankopfer.
18 Un nazīram priekš saiešanas telts durvīm būs nodzīt savu svētīto galvu, un ņemt savus svētītos galvas matus un likt tai ugunī, kas ir apakš tā pateicības upura.
Und der Nasiräer schere am Eingang des Versammlungszeltes sein geweihtes Haupt, und nehme das Haar des Hauptes seines Nasiräats und gebe es auf das Feuer, das unter dem Dankopfer ist.
19 Un priesterim būs ņemt tā auna vārīto priekšpleci un vienu neraudzētu rausi no tā kurvja un vienu neraudzētu karašu un būs to likt uz tā nazīra rokām, pēc tam, kad viņš savus matus visapkārt ir nodzinis.
Und der Priester nehme den gekochten Bug von dem Widder und einen ungesäuerten Kuchen aus dem Korb und einen ungesäuerten Fladen und gebe sie auf die Hände des Nasiräers, nachdem er sein Geweihtes geschoren hat;
20 Un priesterim tos būs līgot par līgojamu upuri priekš Tā Kunga; tā ir svēta dāvana priesterim, līdz ar tām līgojama upura krūtīm un ar to cilājama upura priekšpleci; un pēc tas nazīrs var dzert vīnu.
Und der Priester webe sie als Webe vor Jehovah. Heilig ist es dem Priester samt der Webebrust und der Hebeschulter; und danach trinke der Nasiräer Wein.
21 Šis ir tas bauslis par nazīru, kas Tam Kungam savu upuri solījis savas svētīšanās dēļ, bez tam, ko viņa roka vēl iespēj; pēc sava solījuma, ko viņš solījis, tam būs darīt pēc tā svētīšanās baušļa.
Das ist das Gesetz für den Nasiräer, der seine Opfergabe dem Jehovah gelobt wegen seiner Weihe, außer dem, wozu seine Hand zureicht. Gemäß seinem Gelübde, das er gelobt, so soll er tun nach dem Gesetz seiner Weihe.
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Und Jehovah redete zu Mose und sprach:
23 Runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: tā jums būs svētīt Israēla bērnus un uz tiem sacīt:
Rede zu Aharon und zu seinen Söhnen und sprich: So sollt ihr segnen die Söhne Israels. Sprechet zu ihnen:
24 Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā;
Jehovah segne dich und behüte dich.
25 Tas Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi un lai tev ir žēlīgs;
Jehovah lasse Sein Angesicht leuchten über dir und sei dir gnädig.
26 Tas Kungs lai paceļ Savu vaigu uz tevi un lai tev dod mieru!
Jehovah erhebe Sein Angesicht auf dich und gebe dir Frieden.
27 Tā tiem būs likt Manu vārdu uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.
Und sie sollen Meinen Namen legen auf die Söhne Israel, und Ich werde sie segnen.
