Mateja Evaņg̒elijs 6
1 Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.
‘Take care not to perform your religious duties in public in order to be seen by others; if you do, your Father who is in heaven has no reward for you.
2 Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā tie liekuļi dara baznīcās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
Therefore, when you do acts of charity, do not have a trumpet blown in front of you, as hypocrites do in the synagogues and in the streets so that people will praise them. There, I tell you, is their reward!
3 Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,
But, when you do acts of charity, do not let your left hand know what your right hand is doing,
4 Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
so that your charity may be secret; and your Father, who sees what is in secret, will reward you.
5 Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā tie liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt baznīcās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
‘And, when you pray, you are not to behave as hypocrites do. They like to pray standing in the synagogues and at the corners of the streets, so that people will see them. There, I tell you, is their reward!
6 Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
But, when one of you prays, they should go into their own room, shut the door, and pray to their Father who dwells in secret; and their Father, who sees what is secret, will reward them.
7 Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā tie pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.
When praying, do not repeat the same words over and over again, as is done by the Gentiles, who think that by using many words they will obtain a hearing.
8 Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.
Do not imitate them; for God, your Father, knows what you need before you ask him.
9 Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.
You, therefore, should pray like this – “Our Father, who is in heaven, may your name be held holy,
10 Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.
your kingdom come, your will be done – on earth, as in heaven.
11 Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.
Give us today the bread that we will need;
12 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
and forgive us our wrongdoings, as we have forgiven those who have wronged us;
13 Un neievedi mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība un tas spēks un gods mūžīgi. Āmen.”
and take us not into temptation, but deliver us from evil.”
14 Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
For, if you forgive others their offences, your heavenly Father will forgive you also;
15 Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.
but, if you do not forgive others their offences, not even your Father will forgive your offences.
16 Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā tie liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
‘And, when you fast, do not put on gloomy looks, as hypocrites do who disfigure their faces so that they may be seen by people to be fasting. That, I tell you, is their reward!
17 Bet tu gavēdams svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
But, when one of you fasts, they should anoint their head and wash their face,
18 Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
so that they may not be seen by people to be fasting, but by their Father who dwells in secret; and their Father, who sees what is secret, will reward them.
19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;
‘Do not store up treasures for yourselves on earth, where moth and rust destroy, and where thieves break in and steal.
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.
But store up treasures for yourselves in heaven, where neither moth nor rust destroys, and where thieves do not break in or steal.
21 Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
For where your treasure is, there will your heart be also.
22 Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
The lamp of the body is the eye. If your eye is unclouded, your whole body will be lit up;
23 Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?
but, if your eye is diseased, your whole body will be darkened. And, if the inner light is darkness, how intense must that darkness be!
24 Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
No one can serve two masters, for either they will hate one and love the other, or else they will attach themselves to one and despise the other. You cannot serve both God and Money.
25 Tāpēc Es jums saku: nezūdāties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?
‘This is why I say to you, Do not be anxious about your life – what you can get to eat or drink, or about your body – what you can get to wear. Is not life more than food, and the body more than clothing?
26 Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
Look at the wild birds – they neither sow, nor reap, nor gather into barns; and yet your heavenly Father feeds them! Aren’t you more precious than they?
27 Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?
But which of you, by being anxious, can prolong their life a single moment?
28 Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;
And why be anxious about clothing? Study the wild lilies, and how they grow. They neither toil nor spin;
29 Tomēr Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.
yet I tell you that even Solomon in all his splendour was not robed like one of these.
30 Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rītu krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!
If God so clothes even the grass of the field, which is living today and tomorrow will be thrown into the oven, won’t he much more clothe you, you of little faith?
31 Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?
Do not then ask anxiously “What can we get to eat?” or “What can we get to drink?” or “What can we get to wear?”
32 Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
All these are the things for which the nations are seeking, and your heavenly Father knows that you need them all.
33 Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.
But first seek his kingdom and the righteousness that he requires, and then all these things will be added for you.
34 Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.
Therefore do not be anxious about tomorrow, for tomorrow will bring its own anxieties. Every day has trouble enough of its own.
