Marka Evaņg̒elijs 4
1 Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
U yǝnǝ dengiz boyida [hǝlⱪⱪǝ] tǝlim berixkǝ baxlidi. Uning ǝtrapiƣa zor bir top adǝmlǝr olixiwalƣaqⱪa, u bir kemigǝ qiⱪip dengizda olturdi; pütkül halayiⱪ bolsa dengiz ⱪirƣiⱪida turuxatti.
2 Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:
U ularƣa tǝmsil bilǝn nurƣun ixlarni ɵgǝtti. U tǝlim berip mundaⱪ dedi:
3 “Klausiet: redzi, sējējs izgāja sēt.
— Ⱪulaⱪ selinglar! Uruⱪ qaqⱪuqi uruⱪ qaqⱪili [etizƣa] qiⱪiptu.
4 Un notikās, sējot cits krita ceļmalā, un tie putni apakš debess nāca un to apēda.
Uruⱪ qaqⱪanda uruⱪlardin bǝziliri qiƣir yol boyiƣa qüxüptu, ⱪuxlar kelip ularni yǝp ketiptu.
5 Un cits krita uz akmenāju, kur tam nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tam nebija dziļas zemes.
Bǝziliri tupriⱪi az taxliⱪ yǝrgǝ qüxüptu. Topisi qongⱪur bolmiƣanliⱪtin, tezla ünüp qiⱪiptu,
6 Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tas savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes.
lekin kün qiⱪix bilǝnla aptapta kɵyüp, yiltizi bolmiƣaqⱪa ⱪurup ketiptu.
7 Un cits krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga un to nomāca, un tas nenesa augļus.
Bǝziliri tikǝnlǝrning arisiƣa qüxüptu, tikǝnlǝr ɵsüp maysilarni boƣuwelip, ular ⱨeq ⱨosul bǝrmǝptu.
8 Un cits krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cits nesa trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmit kārtīgi un cits simtkārtīgi.”
Bǝziliri bolsa, yahxi tupraⱪⱪa qüxüptu. Ular ɵsüp awup qong bolƣanda ⱨosul beriptu. Ularning bǝziliri ottuz ⱨǝssǝ, bǝziliri atmix ⱨǝssǝ, yǝnǝ bǝziliri yüz ⱨǝssǝ ⱨosul beriptu.
9 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
— Angliƣudǝk ⱪuliⱪi barlar buni anglisun! — dedi u.
10 Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ
U uning ǝtrapidikilǝr ⱨǝm on ikkiylǝn bilǝn yalƣuz ⱪalƣanda, ular uningdin tǝmsillǝr toƣruluⱪ soraxti.
11 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām,
U ularƣa mundaⱪ dedi: — Hudaning padixaⱨliⱪining sirini bilixkǝ silǝr nesip boldunglar. Lekin sirttikilǝrgǝ ⱨǝmmǝ ix tǝmsillǝr bilǝn uⱪturulidu;
12 Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.”
buning bilǝn: «Ular ⱪaraxni ⱪaraydu, biraⱪ kɵrmǝydu; Anglaxni anglaydu, biraⱪ qüxǝnmǝydu; Xundaⱪ bolmisidi, ular yolidin yanduruluxi bilǝn, Kǝqürüm ⱪilinatti» [degǝn sɵz ǝmǝlgǝ axurulidu].
13 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības?
Andin u ularƣa: — Silǝr muxu tǝmsilnimu qüxǝnmidinglarmu? Undaⱪta, ⱪandaⱪmu baxⱪa ⱨǝrhil tǝmsillǝrni qüxinǝlǝysilǝr? — dedi.
14 Tas sējējs sēj to vārdu.
Uruⱪ qaqⱪuqi sɵz-kalam qaqidu.
15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur tas vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un to vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts.
Üstigǝ sɵz-kalam qeqilƣan qiƣir yol boyi xundaⱪ adǝmlǝrni kɵrsǝtkǝnki, ular sɵz-kalamni angliƣan ⱨaman Xǝytan dǝrⱨal kelip ularning ⱪǝlbigǝ qeqilƣan sɵz-kalamni elip ketidu.
16 Un tāpat tie, kas uz to akmenāju sēti, ir tie, kas to vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.
Buningƣa ohxax, taxliⱪ yǝrlǝrgǝ qeqilƣan uruⱪlar bolsa, sɵz-kalamni angliƣan ⱨaman huxalliⱪ bilǝn ⱪobul ⱪilƣanlarni kɵrsitidu.
17 Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet tā vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību.
Ⱨalbuki, ⱪǝlbidǝ ⱨeq yiltiz bolmiƣaqⱪa, pǝⱪǝt waⱪitliⱪ turidu; sɵz-kalamning wǝjidin ⱪiyinqiliⱪ yaki ziyankǝxlikkǝ uqriƣanda, ular xuan yoldin qǝtnǝp ketidu.
18 Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas to vārdu dzird,
Tikǝnlǝrning arisiƣa qeqilƣini xundaⱪ bǝzi adǝmlǝrni kɵrsǝtkǝnki, bu adǝmlǝr sɵz-kalamni angliƣini bilǝn,
19 Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē to vārdu un tas paliek neauglīgs. (aiōn g165)
lekin kɵngligǝ bu dunyaning ǝndixiliri, bayliⱪlarning eziⱪturuxi wǝ baxⱪa nǝrsilǝrgǝ bolƣan ⱨǝwǝslǝr kiriwelip, sɵz-kalamni boƣuwetidu-dǝ, u ⱨeq ⱨosul qiⱪarmaydu. (aiōn g165)
20 Un kas uz to labo zemi sēti, ir tie, kas to vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.”
Lekin yahxi tupraⱪⱪa qeqilƣan uruⱪlar bolsa — sɵz-kalamni anglixi bilǝn uni ⱪobul ⱪilƣan adǝmlǝrni kɵrsitidu. Bundaⱪ adǝmlǝr ⱨosul beridu, birsi ottuz ⱨǝssǝ, birsi atmix ⱨǝssǝ, yǝnǝ birsi yüz ⱨǝssǝ ⱨosul beridu.
21 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai svece top iededzināta, lai to liek apakš pūra, vai apakš galda? Vai ne tāpēc, lai to liek uz lukturi?
U ularƣa yǝnǝ mundaⱪ dedi: — Qiraƣ sewǝt yaki kariwat astiƣa ⱪoyulux üqün kǝltürülǝmdu? U qiraƣdanning üstigǝ ⱪoyulux üqün kǝltürülmǝmdu?
22 Jo nekas nav apslēpts, kas nebūtu nācis gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.
Qünki yoxurulƣan ⱨeqⱪandaⱪ ix axkarilanmay ⱪalmaydu, xuningdǝk ⱨǝrⱪandaⱪ mǝhpiy ix yüz bǝrgǝndin keyin ayan bolmay ⱪalmaydu.
23 Jo kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
Angliƣudǝk ⱪuliⱪi barlar buni anglisun!
24 Un Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.
Angliƣanliringlarƣa kɵngül bɵlünglar! Qünki silǝr [baxⱪilarƣa] ⱪandaⱪ ɵlqǝm bilǝn ɵlqisǝnglar, silǝrgimu xundaⱪ ɵlqǝm bilǝn ɵlqǝp berilidu, ⱨǝtta uningdinmu kɵp ⱪoxup berilidu.
25 Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.”
Qünki kimdǝ bar bolsa, uningƣa tehimu kɵp berilidu; ǝmma kimdǝ yoⱪ bolsa, ⱨǝtta uningda bar bolƣanlirimu uningdin mǝⱨrum ⱪilinidu.
26 Un Viņš sacīja: “Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.
U yǝnǝ mundaⱪ dedi: — Hudaning padixaⱨliⱪi yǝnǝ birsining tupraⱪⱪa uruⱪ qaqⱪiniƣa ohxaydu:
27 Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un tā sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.
u uhlaydu, orundin turidu, keqǝ-kündüzlǝr ɵtüwerip, uruⱪ bih urup ɵsidu. Lekin qaqⱪuqi ⱪandaⱪ yol bilǝn ɵsidiƣanliⱪini bilmǝydu.
28 Jo zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus iekš vārpas.
Tupraⱪ ɵzlükidin ⱨosul beridu; uruⱪ awwal bih uridu, keyin bax qiⱪiridu, ahirda baxaⱪlar toluⱪ dan tutidu.
29 Un kad tie augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ cirpi sūta, jo tas pļaujamais laiks ir klātu.”
Dan pixⱪanda, [qaqⱪuqi] dǝrⱨal orƣaⱪ salidu, qünki ⱨosul waⱪti kǝlgǝn bolidu.
30 Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību līdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to nozīmēsim?
U yǝnǝ mundaⱪ dedi: — Hudaning padixaⱨliⱪini nemigǝ ohxitimiz? Yaki ⱪandaⱪ bir tǝmsil bilǝn sürǝtlǝp berǝlǝymiz?
31 Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes.
U goya bir tal ⱪiqa uruⱪiƣa ohxaydu. U yǝrgǝ terilƣanda, gǝrqǝ yǝr yüzidiki barliⱪ uruⱪlarning iqidǝ ǝng kiqiki bolsimu,
32 Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”
terilƣandin keyin, ⱨǝrⱪandaⱪ ziraǝttin egiz ɵsüp xundaⱪ qong xahlayduki, asmandiki ⱪuxlarmu uning sayisigǝ ⱪonidu.
33 Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem to vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast.
U xuningƣa ohxax halayiⱪ anglap qüxinǝligüdǝk nurƣun tǝmsillǝr bilǝn sɵz-kalamni yǝtküzdi.
34 Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.
Lekin tǝmsil kǝltürmǝy turup ularƣa ⱨeqⱪandaⱪ sɵz ⱪilmaytti. Lekin ɵz muhlisliri bilǝn yalƣuz ⱪalƣinida, ularƣa ⱨǝmmini qüxǝndürüp berǝtti.
35 Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “Pārcelsimies uz viņu malu.”
Xu küni kǝq kirgǝndǝ, u ularƣa: — Dengizning u ⱪetiƣa ɵtǝyli, — dedi.
36 Un tos ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.
Ular halayiⱪni yolƣa seliwǝtkǝndin keyin, uni kemidǝ olturƣan peti elip yürüp ketixti. Ular bilǝn billǝ mangƣan baxⱪa kemilǝrmu bar idi.
37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka tā laiva jau pildījās.
Wǝ mana, ǝxǝddiy ⱪara ⱪuyun qiⱪip kǝtti; xuning bilǝn dolⱪunlar kemini urup, su ⱨalⱪip kirip, kemigǝ toxay dǝp ⱪalƣanidi.
38 Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
Lekin u kemining ayaƣ tǝripidǝ yastuⱪⱪa bax ⱪoyup uyⱪuƣa kǝtkǝnidi. Ular uni oyƣitip: — I ustaz, ⱨalak boluwatⱪinimizƣa karing yoⱪmu? — dedi.
39 Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.
U ornidin turup, boranƣa tǝnbiⱨ berip, dengizƣa: «Tinqlan! Jim bol!» dewidi, boran tohtap, qongⱪur bir jimjitliⱪ ⱨɵküm sürdi.
40 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”
— Nemixⱪa xunqǝ ⱪorⱪisilǝr? Silǝrdǝ ⱪandaⱪsigǝ tehiqǝ ixǝnq bolmaydu? — dedi u ularƣa.
41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”
Ularni intayin zor bir ⱪorⱪunq basti, ular bir-birigǝ: — Bu adǝm zadi kimdu? Ⱨǝtta xamal wǝ dengizmu uningƣa itaǝt ⱪilidikǝn-ⱨǝ! — dǝp ketixti.
