Ījaba 7
1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
それ人の世にあるは戰鬪にあるがごとくならずや 又其日は傭人の日のごとくなるにあらずや
2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
奴僕の暮を冀がふが如く傭人のその價を望むがごとく
3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
我は苦しき月を得させられ 憂はしき夜をあたへらる
4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
我臥ば乃はち言ふ何時夜あけて我おきいでんかと 曙まで頻に輾轉ぶ
5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
わが肉は蟲と土塊とを衣服となし 我皮は愈てまた腐る
6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
わが日は機の梭よりも迅速なり 我望む所なくし之を送る
7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
想ひ見よ わが生命が氣息なる而已 我目は再び福祉を見ること有じ
8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
我を見し者の眼かさねて我を見ざらん 汝目を我にむくるも我は已に在ざるべし
雲の消て逝がごとく陰府に下れる者は重ねて上りきたらじ (Sheol h7585)
10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
彼は再びその家に歸らず 彼の郷里も最早かれを認めじ
11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
然ば我はわが口を禁めず 我心の痛によりて語ひ わが神魂の苦しきによりて歎かん
12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
我あに海ならんや鰐ならんや 汝なにとて我を守らせおきたまふぞ
13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
わが牀われを慰め わが寢床わが愁を解んと思ひをる時に
14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
汝夢をもて我を驚かし 異象をもて我を懼れしめたまふ
15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
是をもて我心は氣息の閉んことを願ひ我この骨よりも死を冀がふ
16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
われ生命を厭ふ 我は永く生るをことを願はず 我を捨おきたまへ 我日は氣のごときなり
17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
人を如何なる者として汝これを大にし 之を心に留
18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
朝ごとに之を看そなはし 時わかず之を試みたまふや
19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
何時まで汝われに目を離さず 我が津を咽む間も我を捨おきたまはざるや
20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
人を鑒みたまふ者よ我罪を犯したりとて汝に何をか爲ん 何ぞ我を汝の的となして我にこの身を厭はしめたまふや
21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
汝なんぞ我の愆を赦さず我罪を除きたまはざるや 我いま土の中に睡らん 汝我を尋ねたまふとも我は在ざるべし
