< Ījaba 7 >

1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
Has not man his ordered time of trouble on the earth? and are not his days like the days of a servant working for payment?
2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
As a servant desiring the shades of evening, and a workman looking for his payment:
3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
So I have for my heritage months of pain to no purpose, and nights of weariness are given to me.
4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
When I go to my bed, I say, When will it be time to get up? but the night is long, and I am turning from side to side till morning light.
5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
My flesh is covered with worms and dust; my skin gets hard and then is cracked again.
6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
My days go quicker than the cloth-worker's thread, and come to an end without hope.
7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
O, keep in mind that my life is wind: my eye will never again see good.
8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
The eye of him who sees me will see me no longer: your eyes will be looking for me, but I will be gone.
9 Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
A cloud comes to an end and is gone; so he who goes down into the underworld comes not up again. (Sheol h7585)
10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
He will not come back to his house, and his place will have no more knowledge of him.
11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
So I will not keep my mouth shut; I will let the words come from it in the pain of my spirit, my soul will make a bitter outcry.
12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
Am I a sea, or a sea-beast, that you put a watch over me?
13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
When I say, In my bed I will have comfort, there I will get rest from my disease;
14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
Then you send dreams to me, and visions of fear;
15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
So that a hard death seems better to my soul than my pains.
16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
I have no desire for life, I would not be living for ever! Keep away from me, for my days are as a breath.
17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
What is man, that you have made him great, and that your attention is fixed on him,
18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
And that your hand is on him every morning, and that you are testing him every minute?
19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
How long will it be before your eyes are turned away from me, so that I may have a minute's breathing-space?
20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
If I have done wrong, what have I done to you, O keeper of men? why have you made me a mark for your blows, so that I am a weariness to myself?
21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
And why do you not take away my sin, and let my wrongdoing be ended? for now I go down to the dust, and you will be searching for me with care, but I will be gone.

< Ījaba 7 >