Ījaba 7

1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?

人在世上豈無爭戰嗎？ 他的日子不像雇工人的日子嗎？

2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,

像奴僕切慕黑影， 像雇工人盼望工價；

3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.

我也照樣經過困苦的日月， 夜間的疲乏為我而定。

4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.

我躺臥的時候便說： 我何時起來，黑夜就過去呢？ 我盡是反來覆去，直到天亮。

5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.

我的肉體以蟲子和塵土為衣； 我的皮膚才收了口又重新破裂。

6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.

我的日子比梭更快， 都消耗在無指望之中。

7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.

求你想念，我的生命不過是一口氣； 我的眼睛必不再見福樂。

8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.

觀看我的人，他的眼必不再見我； 你的眼目要看我，我卻不在了。

9 Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)

雲彩消散而過； 照樣，人下陰間也不再上來。 (Sheol h7585)

10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.

他不再回自己的家； 故土也不再認識他。

11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.

我不禁止我口； 我靈愁苦，要發出言語； 我心苦惱，要吐露哀情。

12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?

我對上帝說：我豈是洋海， 豈是大魚，你竟防守我呢？

13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,

若說：我的床必安慰我， 我的榻必解釋我的苦情，

14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,

你就用夢驚駭我， 用異象恐嚇我，

15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.

甚至我寧肯噎死，寧肯死亡， 勝似留我這一身的骨頭。

16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.

我厭棄性命，不願永活。 你任憑我吧，因我的日子都是虛空。

17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,

人算甚麼，你竟看他為大， 將他放在心上？

18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,

每早鑒察他， 時刻試驗他？

19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?

你到何時才轉眼不看我， 才任憑我咽下唾沫呢？

20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?

鑒察人的主啊，我若有罪，於你何妨？ 為何以我當你的箭靶子， 使我厭棄自己的性命？

21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.

為何不赦免我的過犯， 除掉我的罪孽？ 我現今要躺臥在塵土中； 你要殷勤地尋找我，我卻不在了。