Ījaba 40

1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:

I tako odgovarajuæi Gospod Jovu reèe:

2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!

Ko se prepire s Bogom, hoæe li ga uèiti? koji kudi Boga, neka odgovori na to.

3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:

Tada Jov odgovori Gospodu i reèe:

4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.

Gle, ja sam malen, šta bih ti odgovorio? Meæem ruku svoju na usta svoja.

5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.

Jednom govorih, ali neæu odgovarati; i drugom, ali neæu više.

6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:

A Gospod opet odgovarajuæi Jovu iz vihora reèe:

7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.

Opaši se sada kao èovjek; ja æu te pitati, a ti mi kazuj.

8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?

Hoæeš li ti uništiti moj sud? hoæeš li mene osuditi da bi sebe opravdao?

9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?

Je li u tebe mišica kao u Boga? grmiš li glasom kao on?

10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.

Okiti se sada èašæu i velièanstvom, u slavu i krasotu obuci se.

11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.

Prospi jarost gnjeva svojega, i pogledaj sve ponosite, i obori ih.

12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.

Pogledaj sve ponosite, i ponizi ih, i potri bezbožnike na mjestu njihovu.

13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.

Zatrpaj ih sve u prah, i poveži im lice na skrivenu mjestu.

14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.

Tada æu te i ja hvaliti da te èuva desnica tvoja.

15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.

A gle, slon, kojega sam stvorio s tobom, jede travu kao vo;

16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.

Gle, snaga mu je u bedrima njegovijem, i sila mu je u pupku trbuha njegova;

17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.

Diže rep svoj kao kedar, žile od jaja njegovijeh spletene su kao grane;

18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.

Kosti su mu kao cijevi mjedene, zglavci kao poluge gvozdene.

19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.

On je prvo izmeðu djela Božijih, tvorac njegov dao mu je maè.

20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.

Gore nose mu piæu, i sve zvijerje poljsko igra se ondje.

21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.

U hladu liježe, u gustoj trsci i glibu.

22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.

Granata drveta zaklanjaju ga sjenom svojim, i opkoljavaju ga vrbe na potocima.

23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.

Gle, ustavlja rijeku da ne teèe, uzda se da æe ispiti Jordan gubicom svojom.

24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?

Hoæe li ga ko uhvatiti na oèi njegove? zamku mu provuæi kroz nos?