Ījaba 3

1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:

此后，约伯开口咒诅自己的生日，

2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,

说：

3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.

愿我生的那日 和说怀了男胎的那夜都灭没。

4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.

愿那日变为黑暗； 愿 神不从上面寻找它； 愿亮光不照于其上。

5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.

愿黑暗和死荫索取那日； 愿密云停在其上； 愿日蚀恐吓它。

6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.

愿那夜被幽暗夺取， 不在年中的日子同乐， 也不入月中的数目。

7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.

愿那夜没有生育， 其间也没有欢乐的声音。

8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.

愿那咒诅日子且能惹动鳄鱼的 咒诅那夜。

9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.

愿那夜黎明的星宿变为黑暗， 盼亮却不亮， 也不见早晨的光线；

10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.

因没有把怀我胎的门关闭， 也没有将患难对我的眼隐藏。

11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?

我为何不出母胎而死？ 为何不出母腹绝气？

12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?

为何有膝接收我？ 为何有奶哺养我？

13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,

不然，我就早已躺卧安睡，

14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,

和地上为自己重造荒邱的君王、谋士，

15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;

或与有金子、将银子装满了房屋的王子 一同安息；

16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.

或像隐而未现、不到期而落的胎， 归于无有，如同未见光的婴孩。

17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;

在那里恶人止息搅扰， 困乏人得享安息，

18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;

被囚的人同得安逸， 不听见督工的声音。

19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.

大小都在那里； 奴仆脱离主人的辖制。

20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,

受患难的人为何有光赐给他呢？ 心中愁苦的人为何有生命赐给他呢？

21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,

他们切望死，却不得死； 求死，胜于求隐藏的珍宝。

22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -

他们寻见坟墓就快乐， 极其欢喜。

23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?

人的道路既然遮隐， 神又把他四面围困， 为何有光赐给他呢？

24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.

我未曾吃饭就发出叹息； 我唉哼的声音涌出如水。

25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.

因我所恐惧的临到我身， 我所惧怕的迎我而来。

26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.

我不得安逸，不得平静， 也不得安息，却有患难来到。