Ījaba 18

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:

A Vildad Sušanin odgovori i reèe:

2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.

Kad æete svršiti razgovor? Orazumite se, pa æemo onda govoriti.

3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?

Zašto se misli da smo kao stoka? zašto smo gadni u vašim oèima?

4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?

Koji rastržeš dušu svoju u jarosti svojoj, hoæe li se tebe radi ostaviti zemlja i stijena se premjestiti sa svojega mjesta?

5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.

Da, vidjelo bezbožnijeh ugasiæe se, i iskra ognja njihova neæe sijati.

6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.

Vidjelo æe pomrknuti u šatoru njegovu, i žižak æe se njegov ugasiti u njemu.

7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.

Silni koraci njegovi stegnuæe se, i oboriæe ga njegova namjera.

8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.

Jer æe se uvaliti u zamku nogama svojim i naiæi æe na mrežu;

9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.

Uhvatiæe ga zamka za petu i svladaæe ga lupež.

10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.

Sakriveno mu je pruglo na zemlji, i klopka na stazi.

11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.

Otsvuda æe ga strahote strašiti i tjeraæe ga ustopce.

12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.

Izgladnjeæe sila njegova, i nevolja æe biti gotova uza nj.

13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.

Poješæe žile kože njegove, poješæe žile njegove prvenac smrti.

14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.

Išèupaæe se iz stana njegova uzdanica njegova, i to æe ga odvesti k caru strašnom.

15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.

Nastavaæe se u šatoru njegovu, koji neæe biti njegov, posuæe se sumporom stan njegov.

16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.

Žile æe se njegove posušiti ozdo, i ozgo æe se sasjeæi grane njegove.

17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.

Spomen æe njegov poginuti na zemlji, niti æe mu imena biti po ulicama.

18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.

Odagnaæe se iz svjetlosti u mrak, i izbaciæe se iz svijeta.

19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.

Ni sina ni unuka neæe mu biti u narodu njegovu, niti kakoga ostatka u stanovima njegovijem.

20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.

Èudiæe se danu njegovu koji budu poslije njega, a koji su bili prije obuzeæe ih strah.

21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.

Taki su stanovi bezakonikovi, i tako je mjesto onoga koji ne zna za Boga.