Ījaba 13

1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.

Eto, sve je to vidjelo oko moje, èulo uho moje, i razumjelo.

2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.

Što vi znate, znam i ja, nijesam gori od vas.

3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.

Ipak bih govorio sa svemoguæim, i rad sam s Bogom pravdati se.

4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.

Jer vi izmišljate laži, svi ste zaludni ljekari.

5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.

O da biste sasvijem muèali! bili biste mudri.

6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.

Èujte moj odgovor, i slušajte razloge usta mojih.

7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?

Treba li da govorite za Boga nepravdu ili prijevaru da govorite za nj?

8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?

Treba li da mu gledate ko je? treba li da se prepirete za Boga?

9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?

Hoæe li biti dobro kad vas stane ispitivati? hoæete li ga prevariti kao što se vara èovjek?

10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.

Zaista æe vas karati, ako tajno uzgledate ko je.

11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?

Velièanstvo njegovo neæe li vas uplašiti? i strah njegov neæe li vas popasti?

12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.

Spomeni su vaši kao pepeo, i vaše visine kao gomile blata.

13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.

Muèite i pustite me da ja govorim, pa neka me snaðe šta mu drago.

14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?

Zašto bih kidao meso svoje svojim zubima i dušu svoju metao u svoje ruke?

15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.

Gle, da me i ubije, opet æu se uzdati u nj, ali æu braniti putove svoje pred njim.

16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.

I on æe mi biti spasenje, jer licemjer neæe izaæi preda nj.

17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.

Slušajte dobro besjedu moju, i neka vam uðe u uši što æu iskazati.

18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.

Evo, spremio sam parbu svoju, znam da æu biti prav.

19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.

Ko æe se preti sa mnom? da sad umuknem, izdahnuo bih.

20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.

Samo dvoje nemoj mi uèiniti, pa se neæu kriti od lica tvojega.

21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.

Ukloni ruku svoju od mene, i strah tvoj da me ne straši.

22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.

Potom zovi me, i ja æu odgovarati; ili ja da govorim, a ti mi odgovaraj.

23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.

Koliko je bezakonja i grijeha mojih? pokaži mi prijestup moj i grijeh moj.

24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?

Zašto sakrivaš lice svoje i držiš me za neprijatelja svojega?

25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.

Hoæeš li skršiti list koji nosi vjetar, ili æeš goniti suhu slamku,

26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.

Kad mi pišeš grèine i daješ mi u našljedstvo grijehe mladosti moje,

27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -

I meæeš noge moje u klade, i paziš na sve staze moje i ideš za mnom ustopce?

28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.

A on se raspada kao trulina, kao haljina koju jede moljac.