Vēstule Ebrējiem 1
1 Dievs dažu reizi un dažādi vecos laikos uz tiem tēviem runājis caur tiem praviešiem,
God, who, of old, at many times and in many ways, spoke to our ancestors, by the prophets,
2 šinīs pēdīgās dienās uz mums ir runājis caur To Dēlu; To Viņš ir iecēlis par mantinieku pār visu; caur To Viņš arī pasauli radījis; (aiōn g165)
has in these latter days spoken to us by the Son, whom he appointed the heir of all things, and through whom he made the universe. (aiōn g165)
3 Tas ir tas godības atspīdums un Viņa būšanas ģīmis un nes visas lietas caur Savu spēcīgo vārdu, un, šķīstīšanu no grēkiem darījis caur Sevi pašu, un sēdies pie labās rokas tai godībai augstībā;
For he is the radiance of the glory of God and the expression of his being, upholding all creation by the power of his word; and, when he had made an expiation for the sins of humanity, he took his seat at the right hand of God’s Majesty on high,
4 Un Viņš ir tapis tik daudz augstāks pār eņģeļiem, cik Viņš augstāku vārdu pār tiem ir mantojis.
having shown himself as much greater than the angels as the name that he has inherited surpasses theirs.
5 Jo kuram eņģelim Viņš jebkad ir sacījis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis? Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu?
For to which of the angels did God ever say – “You are my Son; this day I have become your Father”? or again – “I will be to him a Father, and he will be to me a Son”?
6 Un kad Viņš atkal to pirmdzimušo ieved pasaulē, Viņš saka: un visiem Dieva eņģeļiem būs Viņu pielūgt.
And again, when God brought the firstborn into the world, he said – “Let all the angels of God bow down before him.”
7 Un par tiem eņģeļiem Viņš gan saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem, un Savus sulaiņus par uguns liesmām;
Speaking of the angels, he said – “He makes the winds his angels and the flames of fire his servants”;
8 Bet par To Dēlu: Tavs goda krēsls, ak Dievs, paliek mūžīgi mūžam; Tavas valdīšanas scepteris ir taisns scepteris. (aiōn g165)
while of the Son he said – “God is your throne for ever and ever; the sceptre of his kingdom is the sceptre of Justice; (aiōn g165)
9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdējis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs, Tevi svaidījis ar prieka eļļu, pāri par Taviem biedriem.
You love righteousness and hates iniquity; therefore God, your God, has anointed you with the festal oil more abundantly than your peers.”
10 Un: Tu, Kungs, iesākumā zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs;
Again – “You, Lord, in the beginning did lay the foundation of the earth, and the heavens are the work of your hands.
11 Tās zudīs, bet Tu palieci vienmēr, tās sadils visas kā drēbes.
They will perish, but you remain; as a garment they will all grow old;
12 Un tā kā uzvalku Tu tās satīsi, un tās taps pārvērstas: bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
As a mantle you will fold them up, and as a garment they will be changed, but you are the same, and your years will know no end.”
13 Un uz kuru eņģeli Viņš jebkad ir sacījis: sēdies pie Manas labās rokas, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām?
To which of the angels has God ever said – “Sit you at my right hand until I put your enemies as a stool for your feet”?
14 Vai visi tie nav gari, kas kalpo un top izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas to debesprieku iemantos?
Are not all the angels spirits in the service of God, sent out to minister for the sake of those who are destined to obtain salvation?
