Vēstule Ebrējiem 12
1 Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un to grēku, kas mūs visai apstāj, un ar pacietību lai tekam iekš tās mums noliktās cīnīšanās.
Seeing, therefore, that there is on every side of us such a throng of witnesses, let us also lay aside everything that hinders us, and the sin that clings about us, and run with patient endurance the race that lies before us,
2 Un lai skatāmies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam.
our eyes fixed on Jesus, the leader and perfect example of our faith, who, for the joy that lay before him, endured the cross, heedless of its shame, and now “has taken his seat at the right hand” of the throne of God.
3 Ņemiet vērā Šo, kas tādu pretī runāšanu panesis no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.
Weigh well the example of him who had to endure such opposition from “people who were sinning against themselves,” so that you should not grow weary or faint-hearted.
4 Jūs vēl neesat pretī stāvējuši līdz asinīm, cīnīdamies pret grēku,
You have not yet, in your struggle with sin, resisted to the death;
5 Un esat aizmirsuši to pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts.
and you have forgotten the encouraging words which are addressed to you as God’s children – “My child, think not lightly of the Lord’s discipline, do not despond when he rebukes you;
6 Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, un šausta ikvienu dēlu, ko Viņš uzņem.
For it is him whom he loves that he disciplines, and he chastises every child whom he acknowledges.”
7 Ja jūs to pārmācīšanu paciešat, tad Dievs turas pret jums kā pret bērniem; jo kur ir dēls, ko tēvs nepārmāca?
It is for your discipline that you have to endure all this. God is dealing with you as his children. For where is there a child whom his father does not discipline?
8 Bet ja esat bez pārmācīšanas, pie kuras visiem ir daļa bijusi, tad jūs esat maukas bērni un ne dēli.
If you are left without that discipline, in which all children share, it shows that you are bastards, and not true children.
9 Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, - vai ne daudz vairāk Tam garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim?
Further, when our earthly fathers disciplined us, we respected them. Should we not, then, much rather yield submission to the Father of souls, and live?
10 Jo viņi gan mazu brīdi, kā paši zinādami, mūs ir pārmācījuši, bet Šis mūs pārmāca par labu, ka mums būtu daļa pie Viņa svētās būšanas.
Our fathers disciplined us for only a short time and as seemed best to them; but God disciplines us for our true good, to enable us to share his holiness.
11 Bet ikviena pārmācīšana, klāt būdama, mums nešķiet līksmība esot, bet noskumšana; bet visu pēc tā dod taisnības un miera augļus tiem, kas caur to izmācīti.
No discipline is pleasant at the time; on the contrary, it is painful. But afterwards its fruit is seen in the peacefulness of a righteous life which is the lot of those who have been trained under it.
12 Tādēļ paceļat atkal gurdenās rokas un slābanos ceļus,
Therefore “lift again the down-dropped hands and straighten the weakened knees;
13 Un staigājat taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts.
make straight paths for your feet,” so that the lame limb may not be put out of joint, but rather be cured.
14 Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc tās svētās dzīvošanas, bez kā neviens To Kungu neredzēs;
Try earnestly to live at peace with everyone, and to attain to that purity without which no one will see the Lord.
15 Pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augsti uzaugusi, jūs nesajauc, un ka daudzi caur to netop apgānīti;
Take care that no one fails to use the loving help of God, “that no bitterness is allowed to take root and spring up, and cause trouble,” and so poison the whole community.
16 Ka neviens nav maucinieks, nedz nesvēts, kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtības tiesu ir pārdevis par vienu ēdienu.
Take care that no one becomes immoral, or irreligious like Esau, who sold his birthright for a single meal.
17 Jo jūs zināt, ka tas arī pēc tam, lai gan gribēdams to svētību iemantot, tapa atmests; jo viņš neatrada žēlošanas vietu, jebšu to ar asarām meklēja.
For you know that even afterwards, when he wished to claim his father’s blessing, he was rejected – for he never found an opportunity to repair his error – though he begged for the blessing with tears.
18 Jo jūs neesat nākuši pie kalna, kas bija aiztiekams, un pie degoša uguns un krēslības un tumsības un vētras,
It is not to tangible “flaming fire” that you have drawn near, nor to “gloom, and darkness, and storm,
19 Un pie bazūnes skaņas un vārdu balss, par ko tie, kas to dzirdēja, ir lūgušies, ka uz tiem vairs netaptu runāts.
and the blast of a trumpet, and an audible voice.” Those who heard that voice entreated that they might hear no more,
20 Jo tie nevarēja panest šo pavēli: ja arī kāds lops to kalnu aiztiktu, tad to būs ar akmeņiem nomētāt vai ar bultu nošaut.
for they could not bear to think of the command – “If even an animal touches the mountain, it is to be stoned to death;”
21 Un tā parādīšana bija tik briesmīga, ka Mozus sacīja: es esmu pārbijies un drebu.
and so fearful was the sight that Moses said – “I tremble with fear.”
22 Bet jūs esat nākuši pie Ciānas kalna, un pie Tā dzīvā Dieva pilsētas, pie debess Jeruzālemes un pie daudz tūkstošiem eņģeļu,
No, but it is to Mount Zion that you have drawn near, the city of the living God, the heavenly Jerusalem, to countless hosts of angels,
23 Un pie pirmdzimušo sapulces un draudzes, kas debesīs pierakstīti, un pie Dieva, tā soģa pār visiem, un pie pilnīgi taisno gariem,
to the festal gathering and assemblage of God’s firstborn whose names are enrolled in heaven, to God the judge of all people, to the spirits of the righteous who have attained perfection,
24 Un pie Jēzus, jaunas derības vidutāja, un pie apslacināšanas asinīm, kas labāki runā nekā Ābels.
to Jesus, the intermediary of a new covenant, and to the sprinkled blood that tells of better things than the blood of Abel.
25 Pielūkojiet, ka jūs to, kas tur runā, neatmetiet. Jo kad tie nav izbēguši, kas to atmeta, kas virs zemes Dieva mācību runāja, tad mēs ne tik neizbēgsim, ja no tā novēršamies, kas ir no debesīm,
Beware how you refuse to hear him who is speaking. For, if the Israelites did not escape punishment, when they refused to listen to him who taught them on earth the divine will, far worse will it be for us, if we turn away from him who is teaching us from heaven.
26 Viņa balss tai laikā zemi pakustināja; bet tagad Viņš ir pasludinājis sacīdams: vēl vienreiz Es kustināšu ne vien zemi, bet arī debesi.
Then his voice shook the earth, but now his declaration is – “Still once more I will cause not only the earth to tremble, but also the heavens.”
27 Un tas vārds „vēl vienreiz“parāda, ka tam, kas ir kustinājams, būs tapt pārceltam, jo tas ir darīts, lai paliek tas, kas nav kustinājams.
And those words “still once more” indicate the passing away of all that is shaken – that is, of all created things – in order that only what is unshaken may remain.
28 Tādēļ nu, ka dabūjam nekustinājamu valstību, lai esam pateicīgi un tā lai Dievam kalpojam, kā Viņam labi patīk, ar baiļošanos un bijāšanos.
Therefore, let us, who have received a kingdom that cannot be shaken, be thankful, and so offer acceptable worship to God, with awe and the deepest respect.
29 Jo mūsu Dievs ir rijoša uguns.
For our God is “a consuming fire.”
