Pirmā Mozus 11
1 Un visai pasaulei bija vienāda mēle un vienāda valoda.
Erat autem terra labii unius, et sermonum eorumdem.
2 Un kad tie aizgāja pret rītiem, tad tie atrada klajumu Sineārzemē un tur apmetās,
Cumque proficiscerentur de oriente, invenerunt campum in terra Sennaar, et habitaverunt in eo.
3 Un sacīja cits uz citu: Iesim, taisīsim ķieģeļus un dedzināt dedzināsim; un tie ķieģeļi tiem bija akmeņu vietā, un zemes piķis tiem bija kaļķu vietā.
Dixitque alter ad proximum suum: Venite, faciamus lateres, et coquamus eos igni. Habueruntque lateres pro saxis, et bitumen pro cæmento:
4 Un tie sacīja: Iesim, taisīsim sev pilsētu un torni, kura gals debesīs, un celsim sev vārdu, lai neizklīstam pa visu zemes virsu.
et dixerunt: Venite, faciamus nobis civitatem et turrim, cujus culmen pertingat ad cælum: et celebremus nomen nostrum antequam dividamur in universas terras.
5 Tad Tas Kungs nonāca zemē, apraudzīt to pilsētu un to torni, ko tie cilvēku bērni cēla.
Descendit autem Dominus ut videret civitatem et turrim, quam ædificabant filii Adam,
6 Un Tas Kungs sacīja: redzi, tie ir viena tauta un tiem visiem ir viena valoda, un to viņi iesākuši darīt; un nu tie no nekā nenostāsies, ko tie apņēmušies darīt.
et dixit: Ecce, unus est populus, et unum labium omnibus: cœperuntque hoc facere, nec desistent a cogitationibus suis, donec eas opere compleant.
7 Nolaidīsimies zemē un sajauksim tiem tur viņu valodu, ka lai neviens nesaprot sava tuvākā valodu.
Venite igitur, descendamus, et confundamus ibi linguam eorum, ut non audiat unusquisque vocem proximi sui.
8 Tad Tas Kungs tos izklīdināja no turienes pa visu zemes virsu, un tie atstājās no pilsētas celšanas.
Atque ita divisit eos Dominus ex illo loco in universas terras, et cessaverunt ædificare civitatem.
9 Tādēļ viņas vārds tapa nosaukts Bābele, jo Tas Kungs tur sajauca visas zemes valodu, un no turienes Tas Kungs tos izklīdināja pa visu zemes virsu.
Et idcirco vocatum est nomen ejus Babel, quia ibi confusum est labium universæ terræ: et inde dispersit eos Dominus super faciem cunctarum regionum.
10 Šie ir Šema dzimumi: Šems bija simts gadus vecs un dzemdināja Arvaksadu, divus gadus pēc ūdensplūdiem.
Hæ sunt generationes Sem: Sem erat centum annorum quando genuit Arphaxad, biennio post diluvium.
11 Un Šems dzīvoja pēc tam, kad Arvaksadu bija dzemdinājis, piecsimt gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Sem, postquam genuit Arphaxad, quingentis annis: et genuit filios et filias.
12 Un Arvaksads dzīvoja trīsdesmit un piecus gadus un dzemdināja Šalu.
Porro Arphaxad vixit triginta quinque annis, et genuit Sale.
13 Un Arvaksads dzīvoja pēc tam, kad Šalu bija dzemdinājis, četrsimt un trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Arphaxad, postquam genuit Sale, trecentis tribus annis: et genuit filios et filias.
14 Un Šalus dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Ēberu.
Sale quoque vixit triginta annis, et genuit Heber.
15 Un Šalus dzīvoja pēc tam, kad Ēberu bija dzemdinājis, četrsimt un trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Sale, postquam genuit Heber, quadringentis tribus annis: et genuit filios et filias.
16 Un Ēbers dzīvoja trīsdesmit un četrus gadus un dzemdināja Pelegu.
Vixit autem Heber triginta quatuor annis, et genuit Phaleg.
17 Un Ēbers dzīvoja pēc tam, kad Pelegu bija dzemdinājis, četrsimt un trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Et vixit Heber postquam genuit Phaleg, quadringentis triginta annis: et genuit filios et filias.
18 Un Pelegs dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Regu.
Vixit quoque Phaleg triginta annis, et genuit Reu.
19 Un Pelegs dzīvoja pēc tam, kad Regu bija dzemdinājis, divsimt un deviņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Phaleg, postquam genuit Reu, ducentis novem annis: et genuit filios et filias.
20 Un Regus dzīvoja trīsdesmit un divus gadus un dzemdināja Serugu,
Vixit autem Reu triginta duobus annis, et genuit Sarug.
21 Un Regus dzīvoja pēc tam, kad Serugu bija dzemdinājis, divsimt un septiņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixit quoque Reu, postquam genuit Sarug, ducentis septem annis: et genuit filios et filias.
22 Un Serugs dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Nahoru.
Vixit vero Sarug triginta annis, et genuit Nachor.
23 Un Serugs dzīvoja pēc tam, kad Nahoru bija dzemdinājis, divsimt gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Sarug, postquam genuit Nachor, ducentis annis: et genuit filios et filias.
24 Un Nahors dzīvoja divdesmit un deviņus gadus un dzemdināja Tāru,
Vixit autem Nachor viginti novem annis, et genuit Thare.
25 Un Nahors dzīvoja pēc tam, kad Tāru bija dzemdinājis, simts deviņpadsmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
Vixitque Nachor, postquam genuit Thare, centum decem et novem annis: et genuit filios et filias.
26 Un Tārus dzīvoja septiņdesmit gadus un dzemdināja Ābramu, Nahoru un Hāranu.
Vixitque Thare septuaginta annis, et genuit Abram, et Nachor, et Aran.
27 Un šie ir Tārus dzimumi: Tārum dzima Ābrams, Nahors un Hārans, un Hāranam dzima Lats.
Hæ sunt autem generationes Thare: Thare genuit Abram, Nachor et Aran. Porro Aran genuit Lot.
28 Bet Hārans nomira priekš sava tēva Tārus savā dzimtenē, iekš Ur Kaldejā.
Mortuusque est Aran ante Thare patrem suum, in terra nativitatis suæ, in Ur Chaldæorum.
29 Un Ābrams un Nahors apņēma sievas. Ābrama sievas vārds bija Sāraī, un Nahora sievas vārds bija Milka, Hārana meita; Hārans bija Milkas un Jiskas tēvs.
Duxerunt autem Abram et Nachor uxores: nomen uxoris Abram, Sarai: et nomen uxoris Nachor, Melcha filia Aran, patris Melchæ, et patris Jeschæ.
30 Un Sāraī bija neauglīga, un viņai nebija bērna.
Erat autem Sarai sterilis, nec habebat liberos.
31 Un Tārus ņēma Ābramu, savu dēlu, un Latu, Hārana dēlu, sava dēla dēlu, un Sāraī, savu vedeklu, Ābrama, sava dēla, sievu, un ar tiem cēlās un gāja no Ur iekš Kaldejas, ka ietu uz Kanaāna zemi; un tie nāca līdz Hāranai un tur mājoja.
Tulit itaque Thare Abram filium suum, et Lot filium Aran, filium filii sui, et Sarai nurum suam, uxorem Abram filii sui, et eduxit eos de Ur Chaldæorum, ut irent in terram Chanaan: veneruntque usque Haran, et habitaverunt ibi.
32 Un Tārus dienas bija divsimt un pieci gadi, un Tārus nomira Hāranā.
Et facti sunt dies Thare ducentorum quinque annorum, et mortuus est in Haran.
