Ecechiela 10

1 Un es redzēju, un raugi, uz tā izplatījuma pār to ķerubu galvām bija kā safīra akmens, tā kā goda krēsls redzams pār viņiem.

Potom vidjeh, i gle, na nebu koje bijaše nad glavama heruvimima pokaza se nad njima kao kamen safir na oèi kao prijesto.

2 Un Viņš runāja uz to vīru, kas bija ģērbies audeklī, un sacīja: ej iekšā starp tiem skrituļiem apakš tiem ķerubiem, un pildi savas rokas ar degošām oglēm, kas starp tiem ķerubiem, un kaisi tās pār to pilsētu. Un viņš gāja iekšā priekš manām acīm.

I progovori èovjeku obuèenom u platno, i reèe: uði meðu toèkove pod heruvimima, i uzmi pune pregršti žeravice izmeðu heruvima i razaspi na grad. I uðe na moje oèi.

3 Un tie ķerubi stāvēja tam namam pa labo roku, kad tas vīrs iegāja, un padebesis piepildīja iekšēju pagalmu.

A heruvimi stajahu s desne strane doma kad uðe èovjek, i oblak napuni unutrašnji trijem.

4 Tad Tā Kunga godība pacēlās no tiem ķerubiem pie tā nama sliekšņa, un tas nams piepildījās ar padebesi, un tas pagalms bija pilns spožuma no Tā Kunga godības.

I slava Gospodnja podiže se s heruvima na prag od doma, i napuni se dom oblaka, a trijem se napuni svjetlosti slave Gospodnje.

5 Un to ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam, kā tā visuvarenā Dieva balsi, kad Tas runā.

I lupa krila u heruvima èujaše se do spoljašnjega trijema kao glas Boga svemoguæega kad govori.

6 Un kad Viņš tam vīram, kas ģērbies audeklī, bija pavēlējis un sacījis: ņem uguni no tiem skrituļiem starp tiem ķerubiem, tad viņš gāja iekšā un piestājās pie viena skrituļa.

I kad zapovjedi èovjeku obuèenome u platno govoreæi: uzmi ognja izmeðu toèkova izmeðu heruvima; on uðe i stade kod toèkova.

7 Tad ķerubs izstiepa savu roku starp tiem ķerubiem pēc tā uguns, kas bija starp tiem ķerubiem, un to ņēma un deva tam vīram rokā, kas bija ģērbies audeklī; tas to ņēma un izgāja ārā.

I jedan heruvim pruži ruku svoju izmeðu heruvima k ognju koji bijaše meðu heruvimima, i uze i metnu u pregršti obuèenome u platno, i on primi i izide.

8 Un tur parādījās pie tiem ķerubiem tā kā cilvēka roka apakš viņu spārniem.

A viðaše se u heruvima kao ruka èovjeèija pod krilima.

9 Tad es redzēju, un raugi, četri skrituļi bija pie tiem ķerubiem, pie ikkatra ķeruba viens skritulis, un tie skrituļi izskatījās kā turkisa akmeņi:

I vidjeh, i gle, èetiri toèka kod heruvima, po jedan toèak kod jednoga heruvima, i toèkovi bijahu na oèi kao kamen hrisolit.

10 Un tie četri bija vienādi pēc izskata, tā kā būtu skritulis iekš skrituļa.

I na oèi bijahu sva èetiri toèka jednaka, i kao da je toèak u toèku.

11 Ejot tie gāja uz savām četrām pusēm, tie ejot negriezās, bet kurp galva turējās, turp tie gāja pakaļ, tie ejot negriezās.

Kad iðahu, iðahu sva èetiri, svaki na svoju stranu, i iduæi ne skretahu, nego kuda gledaše glava onamo iðahu i iduæi ne skretahu.

12 Un visa viņu miesa un viņu mugura un viņu rokas un viņu spārni un tie skrituļi bija pilni acu visapkārt pie tiem četriem un viņu skrituļiem.

A sve im tijelo i leða i ruke i krila i toèkovi, sva èetiri toèka njihova, bijahu puna oèiju svuda unaokolo.

13 Tie skrituļi tapa nosaukti viesulis priekš manām ausīm.

A toèkovi se zvahu kako èuh: kola.

14 Un ikvienam bija četri vaigi, tas pirmais vaigs bija ķeruba vaigs, un tas otrais vaigs bija cilvēka vaigs, un tas trešais bija lauvas vaigs, un tas ceturtais bija ērgļa vaigs.

A èetiri lica imaše svaka životinja: jedno lice heruvimsko, drugo lice èovjeèije i treæe lice lavovo i èetvrto lice orlovo.

15 Un tie ķerubi cēlās. Tie bija tie paši dzīvie, ko biju redzējis pie Ķebaras upes.

I podigoše se heruvimi u vis; to bijahu iste životinje koje vidjeh na rijeci Hevaru.

16 Un kad tie ķerubi gāja, tad tie skrituļi gāja viņiem sānis, un kad tie ķerubi savus spārnus pacēla, no zemes uz augšu skriet, tad ir tie skrituļi no viņu sāniem nešķīrās.

A kad iðahu heruvimi, iðahu i toèkovi uz njih, i kad heruvimi mahahu krilima svojim da se podignu od zemlje, toèkovi se ne odmicahu od njih.

17 Kad tie stāvēja, tad ir šie stāvēja, un kad tie cēlās, tad ir šie cēlās, jo tā dzīvā gars bija iekš tiem.

Kad se oni ustavljahu, ustavljahu se i toèkovi; a kad se oni podizahu, podizahu se i toèkovi; jer bijaše duh životinjski u njima.

18 Un Tā Kunga godība gāja nost no tā nama sliekšņa un stāvēja uz tiem ķerubiem,

I slava Gospodnja otide iznad praga od doma, i stade nad heruvime.

19 Un tie ķerubi cilāja savus spārnus un pacēlās no zemes uz augšu priekš manām acīm iziedami, un tie skrituļi gāja viņiem sānis; un tie nostājās pie Tā Kunga nama vārtu durvīm pret rīta pusi, un Israēla Dieva godība bija virsū pār viņiem.

I heruvimi mahnuvši krilima podigoše se od zemlje preda mnom polazeæi, i toèkovi prema njima; i stadoše na istoènijem vratima doma Gospodnjega, i slava Boga Izrailjeva bijaše ozgo nad njima.

20 Šie bija tie dzīvie, ko es redzēju apakš Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nomanīju, tos esam ķerubus.

To bijahu iste životinje koje vidjeh pod Bogom Izrailjevijem na rijeci Hevaru, i poznah da su heruvimi.

21 Ikvienam bija četri vaigi un ikvienam bija četri spārni un apakš viņu spārniem bija kā cilvēku rokas.

Svaka imaše èetiri lica i èetiri krila, i kao ruka èovjeèija bješe im pod krilima.

22 Un viņu vaigi izskatījās kā tie, ko biju redzējis pie Ķebaras upes, šiem un viņiem bija vienāds izskats; un ikviens gāja taisni uz priekšu.

I lica im bijahu ista koja vidjeh na rijeci Hevaru; oblièja bijahu ista, isti bijahu; svaki iðaše pravo naprema se.