Otra Mozus 34
1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izcērt divus akmens galdiņus tā kā tos pirmajus, tad Es uz tiem galdiņiem rakstīšu tos vārdus, kas ir bijuši uz tiem pirmajiem galdiņiem, ko tu esi salauzis.
Adonai said to Moses [Drawn out], “Chisel two stone tablets like the first: and I will write on the tablets the words that were on the first tablets, which you broke.
2 Un rītu esi gatavs, ka tu rītu vari kāpt uz Sinaī kalnu, un stājies Manā priekšā tur kalna galā.
Be ready by the morning, and come up in the morning to Mount Sinai [Thorn], and present yourself there to me on the top of the mountain.
3 Un nevienam nebūs kāpt līdz ar tevi augšā, nevienam arī nebūs tapt redzētam pa visu to kalnu, arī nedz sīkus, nedz lielus lopus nebūs ganīt tam kalnam pretī.
No one shall come up with you or be seen anywhere on the mountain. Do not let the flocks or herds graze in front of that mountain.”
4 Tad Mozus izcirta divus akmens galdiņus tā kā tos pirmajus un cēlās no rīta agri un kāpa augšam uz Sinaī kalnu, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ņēma savā rokā tos divus akmens galdiņus.
He chiseled two tablets of stone like the first; and Moses [Drawn out] rose up early in the morning, and went up to Mount Sinai [Thorn], as Adonai had enjoined him, and took in his hand two stone tablets.
5 Tad Tas Kungs nonāca padebesī, un tur piestājās pie viņa un izsauca Tā Kunga vārdu.
Adonai descended in the cloud, and stood with him there, and proclaimed Adonai’s name.
6 Un Tas Kungs gāja viņam garām un izsauca: Tas Kungs, Dievs ir žēlīgs un sirdsmīlīgs Dievs, lēnprātīgs un liels no žēlastības un uzticības,
Adonai passed by before him, and proclaimed, “Yud-Hey-Vav-Hey! Yahweh a merciful and gracious God, slow to anger, and abundant in cheshed ·loving-kindness· and truth,
7 Kas parāda žēlastību daudz tūkstošiem, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem un bērnu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.
keeping cheshed ·loving-kindness· for thousands, forgiving iniquity and disobedience and sin; and that will by no means clear the guilty, visiting the iniquity of the fathers on the children, and on the children’s children, on the third and on the fourth generation.”
8 Un Mozus traucās un metās zemē un pielūdza,
Moses [Drawn out] hurried and bowed his head toward the earth, and worshiped.
9 Un sacīja: Kungs, ja esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad lūdzams, ej jel, Kungs, līdz ar mums, jebšu šie ir pārgalvīgi ļaudis, - ka Tu piedod mūsu noziegumus un mūsu grēkus, un pieņem mūs par Savu īpašumu.
He said, “If now I have found chen ·grace· in your sight, Lord, please let the Lord go among us; although this is a stiff-necked people; pardon our iniquity and our sin, and take us for your inheritance.”
10 Tad Viņš sacīja: redzi, Es daru derību: priekš visiem taviem ļaudīm Es darīšu brīnumus, kas nav darīti nekur pa zemes virsu, nedz pie kādām tautām, tā ka visiem ļaudīm, starp kuriem tu esi, būs redzēt Tā Kunga darbu, jo tās būs ļoti bijājamas lietas, ko Es pie tevis darīšu.
He said, “Behold, I make a covenant ·binding contract between two or more parties·: before all your people I will do marvels, such as have not been worked in all the earth, nor in any nation; and all the people among which you are shall see the work of Adonai; for it is an awesome thing that I do with you.
11 Ņem vērā, ko Es tev šodien pavēlu: redzi, Es izdzīšu tavā priekšā Amoriešus un Kanaāniešus un Hetiešus un Fereziešus un Hiviešus un Jebusiešus,
Observe that which I enjoin you today. Behold, I divorce from before you the Amorite [Descendants of Talkers], the Canaanite [Descendant of Humbled], the Hittite [Descendant of Trembling fear], the Perizzite [Descendant of Belonging to village], the Hivite [Wicked], and the Jebusite [Descendants of Thresher].
12 Sargies, ka tu nedari derību ar tās zemes iedzīvotājiem, pie kuriem tu nāksi, ka tie nekļūst tavā starpā par slazda valgu.
Be careful, lest you make a covenant with the inhabitants of the land where you are going, lest it be for a snare in the middle of you:
13 Bet jums būs izpostīt viņu altārus un jums būs salauzīt viņu uzceltos stabus un nocirst viņu elku kokus.
but you shall break down their altars, and dash in pieces their pillars, and you shall cut down their Asherah poles;
14 Jo tev nebūs pielūgt nekādu citu dievu, - jo Tas Kungs: dusmotājs ir Viņa vārds, Viņš ir dusmīgs Dievs,
for you shall hawa ·bow low, prostrate· to worship no other deity: for Adonai, whose name is Jealous, is a jealous God.
15 Ka tu nedari nekādu derību ar tās zemes iedzīvotājiem, un kad tie saviem dieviem mauko pakaļ un nes upurus saviem dieviem, ka tie tevi neaicina, un tu neēdi no viņu upuriem,
“Don’t make a covenant with the inhabitants of the land, lest they play the prostitute after their deities, and sacrifice to their deities, and one call you and you eat of his sacrifice;
16 Un ka tu saviem dēliem neņem no viņu meitām, un viņu meitas saviem dieviem nemauko pakaļ un nedara arī tavus dēlus pakaļ maukojam viņu dieviem.
and you take of their daughters to your sons, and their daughters play the prostitute after their deities, and make your sons play the prostitute after their deities.
17 Tev nebūs sev taisīt lietus dievus.
“You shall make no molten elohim ·deities· for yourselves.
18 Tev būs turēt neraudzētās maizes svētkus; septiņas dienas tev būs ēst neraudzētu maizi, kā Es tev esmu pavēlējis, noliktā laikā Abiba mēnesī; jo Abiba mēnesī tu esi izgājis no Ēģiptes zemes.
“You shall keep the festival of Matzah ·Unleavened bread·. Seven days you shall eat matzah ·unleavened bread·, as I enjoined you, at the time appointed in the month Abib; for in the month Abib you came out of Egypt [Abode of slavery].
19 Viss, kas māti atplēš, Man pieder, un visi tavi lopi, kas no tēviņu kārtas piedzimst, māti atplēsdami, lai lieli, lai sīki.
“All that opens the womb is mine; and all your livestock that is male, the firstborn of cow and sheep.
20 Bet ēzeli, kas ēzeļa māti atplēš, tev būs izpirkt ar avi; bet ja tu to neizpirksi, tad lauz viņam kaklu. Visus pirmdzimušos no taviem dēliem tev būs izpirkt, un priekš Mana vaiga jums nebūs rādīties tukšiem.
You shall redeem the firstborn of a donkey with a lamb. If you will not redeem it, then you shall break its neck. You shall redeem all the firstborn of your sons. No one shall appear before me empty.
21 Sešas dienas tev būs strādāt, bet septītā dienā dusēt, arī aramā un pļaujamā laikā tev būs dusēt.
“Six days you shall work, but on the seventh day you shall rest: in plowing time and in harvest you shall rest.
22 Nedēļu svētkus arīdzan tev būs turēt ar kviešu pļaujas pirmajiem augļiem un pļaušanas svētkus, kad gads pagalam.
“You shall observe the festival of Shavu'ot ·Weeks· / Pentacost ·Fifty· with the first fruits of wheat harvest, and the festival of in-gathering at the turn of the year.
23 Trīs reiz gadskārtā visiem, kas jūsu starpā ir vīrieši, būs rādīties Tā Kunga Dieva, Israēla Dieva priekšā.
Three times in the year all your males shall appear before the Lord Yahweh, Elohim Isra'el [He sustains breathing, God of God prevails].
24 Kad Es tos pagānus izdzīšu tavā priekšā, un izpletīšu tavas robežas, tad neviens tavu zemi neiekāros, kamēr tu iesi rādīties Tā Kunga, sava Dieva priekšā, trīs reiz gadskārtā.
For I will drive out nations before you and enlarge your borders; neither shall any man desire your land when you go up to appear before Adonai, your God, three times in the year.
25 Tev nebūs upurēt Mana upura asinis ar raudzētu maizi, un Pasa svētku upurim nebūs palikt cauru nakti līdz rītam.
“You shall not offer the blood of my sacrifice with leavened bread. The sacrifice of the festival of the Pesac ·Passover· shall not be left to the morning.
26 Tos pirmajus no tavas zemes pirmajiem augļiem tev būs nest Tā Kunga tava Dieva, namā; āzīti tev nebūs vārīt viņa mātes pienā.
“You shall bring the first of the first fruits of your ground to the house of Adonai your God. “You shall not boil a young goat in its mother’s milk fat.”
27 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Raksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu darījis derību ar tevi un ar Israēli.”
Adonai said to Moses [Drawn out], “Write you these words: for in accordance with these words I have made a covenant with you and with Israel [God prevails].”
28 Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, un rakstīja uz tiem galdiņiem tos derības vārdus, tos desmit vārdus.
He was there with Adonai forty days and forty nights; he neither ate bread, nor drank water. He wrote on the tablets the words of the covenant, the Ten Words.
29 Un notikās, kad Mozus nokāpa no Sinaī kalna un tie divi liecības galdiņi bija Mozus rokā, tad no tā kalna nokāpjot Mozus nezināja, ka viņa vaiga āda spīdēja, tādēļ ka tas ar Viņu bija runājis.
When Moses [Drawn out] came down from Mount Sinai [Thorn] with the two tablets of the testimony in Moses [Drawn out]’ hand, when he came down from the mountain, Moses [Drawn out] didn’t know that the skin of his face shone by reason of his speaking with him.
30 Kad nu Ārons un visi Israēla bērni Mozu uzlūkoja, redzi, tad viņa vaiga āda spīdēja, tāpēc tie bijās nākt tuvu pie viņa.
When Aaron [Light-bringer] and all the children of Israel [God prevails] saw Moses [Drawn out], behold, the skin of his face shone; and they were afraid to come near him.
31 Tad Mozus tos sauca un Ārons un visi draudzes virsnieki griezās pie viņa un Mozus uz tiem runāja.
Moses [Drawn out] called to them, and Aaron [Light-bringer] and all the rulers of the congregation teshuvah ·completely returned· to him; and Moses [Drawn out] spoke to them.
32 Pēc tam visi Israēla bērni piegāja, un viņš tiem visu pavēlēja, ko Tas Kungs ar viņu bija runājis Sinaī kalnā.
Afterward all the children of Israel [God prevails] came near, and he enjoined to them all that Adonai had spoken with him on Mount Sinai [Thorn].
33 Un kad Mozus beidza ar tiem runāt, tad viņš lika apsegu uz savu vaigu.
When Moses [Drawn out] was done speaking with them, he put a veil on his face.
34 Bet kad Mozus priekš Tā Kunga nāca ar Viņu runāt, tad tas noņēma to apsegu, tiekams tas izgāja, un kad tas bija izgājis, tad tas runāja uz Israēla bērniem, kas tam bija pavēlēts.
But when Moses [Drawn out] went in before Adonai to speak with him, he removed the veil, until he came out; and he came out, and spoke to the children of Israel [God prevails] that which he was enjoined.
35 Un Israēla bērni redzēja Mozus vaigu, ka Mozus vaiga āda spīdēja, un tad Mozus to apsegu atkal uzlika uz savu vaigu, tiekams tas iegāja ar Viņu runāt.
The children of Israel [God prevails] saw Moses [Drawn out]’ face, that the skin of Moses [Drawn out]’ face shone: and Moses [Drawn out] put the veil on his face again, until he went in to speak with him.
