Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Muscæ morientes perdunt suavitatem unguenti. Pretiosior est sapientia et gloria, parva et ad tempus stultitia.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
Cor sapientis in dextera ejus, et cor stulti in sinistra illius.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Sed et in via stultus ambulans, cum ipse insipiens sit, omnes stultos æstimat.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
Si spiritus potestatem habentis ascenderit super te, locum tuum ne demiseris, quia curatio faciet cessare peccata maxima.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
Est malum quod vidi sub sole, quasi per errorem egrediens a facie principis:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
positum stultum in dignitate sublimi, et divites sedere deorsum.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
Vidi servos in equis, et principes ambulantes super terram quasi servos.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
Qui fodit foveam incidet in eam, et qui dissipat sepem mordebit eum coluber.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Qui transfert lapides affligetur in eis, et qui scindit ligna vulnerabitur ab eis.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
Si retusum fuerit ferrum, et hoc non ut prius, sed hebetatum fuerit, multo labore exacuetur, et post industriam sequetur sapientia.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
Si mordeat serpens in silentio, nihil eo minus habet qui occulte detrahit.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
Verba oris sapientis gratia, et labia insipientis præcipitabunt eum;
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
initium verborum ejus stultitia, et novissimum oris illius error pessimus.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
Stultus verba multiplicat. Ignorat homo quid ante se fuerit; et quid post se futurum sit, quis ei poterit indicare?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
Labor stultorum affliget eos, qui nesciunt in urbem pergere.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Væ tibi, terra, cujus rex puer est, et cujus principes mane comedunt.
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Beata terra cujus rex nobilis est, et cujus principes vescuntur in tempore suo, ad reficiendum, et non ad luxuriam.
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
In pigritiis humiliabitur contignatio, et in infirmitate manuum perstillabit domus.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
In risum faciunt panem et vinum ut epulentur viventes; et pecuniæ obediunt omnia.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
In cogitatione tua regi ne detrahas, et in secreto cubiculi tui ne maledixeris diviti: quia et aves cæli portabunt vocem tuam, et qui habet pennas annuntiabit sententiam.
