Piektā Mozus 18
1 Priesteriem, Levitiem, visai Levja ciltij lai nav nedz daļas nedz mantības līdz ar Israēli; lai tie ēd no Tā Kunga uguns upuriem un no Viņa mantas daļas.
“E ʻikai maʻu ʻe he kau taulaʻeiki ko e kau Livai, pea mo e faʻahinga kotoa pē ʻo Livai, ha tufakanga pe ha tofiʻa fakataha mo ʻIsileli: tenau kai ʻae ngaahi feilaulau kuo ngaohi ʻaki ʻae afi kia Sihova, mo hono tofiʻa ʻoʻona.
2 Un mantības lai tiem nav savu brāļu vidū, Tas Kungs ir viņu mantība, itin kā Viņš uz tiem runājis.
Ko ia ʻe ʻikai tenau maʻu ai ha tofiʻa mo honau ngaahi kāinga: ko Sihova ko honau tofiʻa ʻo hangē ko ʻene folofola kiate kinautolu.
3 Šī nu lai ir tā priesteru tiesa no tiem ļaudīm, no tiem, kas kādu upuri upurē, lai tas ir vērsis vai avs; priesterim lai dod pleci, abus žokļus un kuņģi.
“Pea ko hono ʻinasi eni ʻoe taulaʻeiki mei he kakai, meiate kinautolu ʻoku ʻatu ha feilaulau, kapau ko e pulu pe ko e sipi; pea tenau ʻatu ki he taulaʻeiki hono alanga muʻa, mo hono kouʻahe fakatouʻosi pe, mo e kete.
4 Savas labības, sava vīna un savas eļļas pirmajus, un pirmajus no savu avju cirpšanas tev būs viņam dot.
Ko e ʻuluaki fua ʻo hoʻo uite, mo hoʻo uaine, pea mo hoʻo lolo foki, mo e ʻuluaki fulufuluʻi sipi kuo kosi, ke ke ʻatu kiate ia.
5 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņu ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai tas stāv un kalpo Tā Kunga vārdam, viņš un viņa dēli visu mūžu.
He kuo fili ia ʻe Sihova ko ho ʻOtua mei ho ngaahi faʻahinga kotoa pē, ke tuʻu mo tauhi ʻi he huafa ʻo Sihova, ʻaia mo hono ngaahi foha ke taʻengata.
6 Un ja kāds Levits nāk no kādiem Israēla vārtiem, kur viņš piemīt, un nāk, tā kā viņa dvēselei tīk, uz to vietu, ko Tas Kungs izredzēs,
“Pea kapau ʻe haʻu ha Livai mei ha kolo ʻe taha ʻi ʻIsileli kotoa pē, ʻaia naʻe nofo ʻāunofo ai ia, pea haʻu ia ʻi he holi lahi ʻa hono loto ki he potu ʻaia ʻe fili ʻe Sihova;
7 Un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, vārdā, kā visi viņa brāļi, tie Leviti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv,
ʻE toki tauhi ʻe ia ʻi he huafa ʻo Sihova ko hono ʻOtua, ʻo hangē ko hono kāinga kotoa pē ʻi he kau Livai, ʻakinautolu ʻoku tuʻu ʻi he ʻao ʻo Sihova.
8 Tad lai tie ēd līdzīgu daļu, pāri par viņu ienākumu no tēvu puses.
Tenau ʻinasi tatau pe ʻi he meʻakai, neongo ʻa ʻene meʻa ʻaʻana ʻaia ʻoku tupu ʻi he fakatau ʻa hono tofiʻa.
9 Kad tu nāc tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad tev nebūs mācīties darīt pēc šo pagānu negantībām.
“ʻOka ke ka hoko atu ki he fonua ʻaia ʻoku foaki kiate koe ʻe Sihova ko ho ʻOtua, ʻoua naʻa ke ako ke fai ʻo hangē ko e ngaahi meʻa fakalielia ʻoe ngaahi kakai ko ia.
10 Lai tavā starpā netop atrasts, kas savam dēlam vai savai meitai liek iet caur uguni, neviens zīlnieks, ne burvis, ne pūšļotājs, ne riebējs,
ʻOua naʻa ʻilo ha tokotaha ʻiate kimoutolu ʻoku tuku ʻa hono foha pe ko hono ʻofefine ke ʻalu atu ʻi he afi, pe ʻoku fai ʻae tuki, pe ʻoku tokanga ki he ngaahi kuonga, pe ko e fai meʻa mana loi, pe ko e taula fakafaʻahikehe.
11 Ne vārdotājs, ne pareģis, ne pesteļu cienītājs, nedz miroņu vaicātājs.
Pe ko e tokotaha ʻoku kākā, pe kumi ki he laumālie kovi, pe ko e fieʻiloʻilo, pe ko ia ʻoku kumi ki he mate.
12 Jo visi, kas to dara, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā.
He ko kinautolu kotoa pē ʻoku fai ʻae ngaahi meʻa ni ʻoku kovi lahi kia Sihova: pea ko e meʻa ʻi he ngaahi meʻa kovi lahi ni ʻoku kapusi ai ʻakinautolu ʻe Sihova ko ho ʻOtua mei ho ʻao.
13 Bezvainīgam tev būs būt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
Ke ke angatonu koe kia Sihova ko ho ʻOtua.
14 Jo šās tautas, ko tu izdzīsi, cienī burvjus un zīlniekus, bet tev tā neklājās; tev Tas Kungs, tavs Dievs, tā nav devis.
He ko e ngaahi puleʻanga, ʻaia ke ke hoko ʻo maʻu, naʻe fakaongo ki he kau tokanga ki he ngaahi kuonga, mo e kau kikite: ka ko koe, naʻe ʻikai tuku koe ʻe Sihova ko ho ʻOtua ke fai pehē.
15 Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, - tam jums būs klausīt.
“ʻE fokotuʻu ʻe Sihova ko ho ʻOtua ha palōfita kiate koe, ʻi ho ngaahi kāinga, ʻo hangē ko au; ke mou tokanga kiate ia;
16 Pēc visa tā, ko tu esi lūdzies no Tā Kunga, sava Dieva, Horebā, sapulces dienā, sacīdams: es vairs negribu dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu.
ʻO fakatatau ki he meʻa kotoa pē naʻa ke holi ki ai kia Sihova ko ho ʻOtua ʻi Holepi ʻi he ʻaho ʻoe fakataha, ʻo pehē, ʻoua naʻaku toe ongoʻi ʻae leʻo ʻo Sihova ko hoku ʻOtua, pea ʻoua naʻaku toe mamata ki he afi lahi ni, telia naʻaku mate.
17 Tad Tas Kungs uz mani sacīja: tas ir labi, ko tie runājuši.
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kiate au, ‘ʻOku lelei ʻaia kuo nau lea ki ai.
18 Es tiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savu vārdu viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
Te u fokotuʻu kiate kinautolu ha Palōfita ʻi honau kāinga, ʻo hangē ko koe, pea te u ʻai ʻeku ngaahi lea ʻi hono ngutu; pea ʻe lea ʻaki ʻe ia kiate kinautolu ʻaia kotoa pē te u fekau kiate ia.
19 Un ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.
Pea ʻe hoko ʻo pehē, ko ia fulipē ʻe ʻikai tokanga ki heʻeku ngaahi lea ʻaia ʻe lea ʻaki ʻe ia ʻi hoku huafa, teu ʻeke ia kiate ia.
20 Bet tas pravietis, kas iedrošinājās runāt Manā Vārdā, ko Es tam neesmu pavēlējis runāt, vai ja tas citu dievu vārdā runās, šim pravietim būs mirt.
Ka ko e palōfita ko ia, ʻaia ʻoku fielahi pea lea ia ʻi hoku huafa, ʻaia naʻe ʻikai te u fekau kiate ia ke lea, pe lea ia ʻi he hingoa ʻoe ngaahi ʻotua kehe, ʻe tāmateʻi ʻae palōfita ko ia.’
21 Ja tu tad savā sirdī sacīsi: kā lai pazīstam to vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? -
Pea kapau ʻoku ke pehē ʻi ho loto, Te mau ʻilo fēfeeʻi ʻae lea ʻaia naʻe ʻikai folofolaʻaki ʻe Sihova?
22 Kad tas pravietis Tā Kunga Vārdā runās, un tas vārds nenotiek un nenāk, - tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs nav runājis, tas pravietis to ir aplam runājis, tāpēc nebīsties no viņa.
ʻOka lea ʻae palōfita ʻi he huafa ʻo Sihova, ka ʻoku ʻikai muimui hano fakamoʻoni pe hoko ia, ko eni ʻae meʻa naʻe ʻikai folofolaʻaki ʻe Sihova, ka kuo lea fielahi ʻaki ia ʻe he palōfita: ʻe ʻikai te ke manavahē kiate ia.
