Apustuļu Darbi 16
1 Un viņš nāca uz Derbi un Listru. Un redzi, tur bija viens māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas Jūdu sievas dēls, bet no Grieķu tēva.
Paulo mpwalashika ku Debe, walaya ne ku Lusitala, uko kwalikuba shikwiya naumbi, lina lyakendi Timoti. Banyina balikuba Bayuda bashoma Lesa, baishi balikuba bagiliki.
2 Šim laba liecība tika dota no tiem brāļiem Listrā un Ikonijā.
Banse baku Lusitala ne baku Ikoniya balikumulumba Timoti.
3 Pāvils gribēja, ka šis viņam ietu līdz; un viņš to ņēma un apgraizīja to Jūdu dēļ kas tanīs vietās bija, jo visi zināja, ka viņa tēvs bijis Grieķis.
Neco Paulo walikuyanda kumumanta kwambeti bendenga pamo. Nomba Bayuda bonse balikwikala uko balikwinshibeti baishi Timoti ni Bagiliki, Paulo walamupalula Timoti.
4 Un kad tie pārstaigāja tās pilsētas, tad tie viņiem pavēlēja, tos likumus sargāt, ko tie apustuļi un vecaji Jeruzālemē bija nosprieduši.
Mpobalikuya kupita mu minshi balikuya kubenshibisha bashoma kwambeti, bakonkele milawo yalabikwa ne batumwa, pamo ne bamakulene ba mubungano wa mu Yelusalemu.
5 Tad nu tās draudzes tapa stiprinātas iekš ticības, un viņu pulks jo dienas vairojās.
Neco mibungano ya bashoma yalaba ne lushomo lwayuma, busuba ne busuba bantu balatatika kufulilako.
6 Un tiem caur Friģiju un Galatiju ejot tapa aizliegts no Tā Svētā Gara, to vārdu iekš Āzijas runāt.
Paulo ne banendi balapitilila cimpansha ca Fuligiya ne Galatiya, pakwinga Mushimu Uswepa walabakanisha kukambauka maswi a Lesa mucimpansha ca Asiya.
7 Mizijā nākuši tie raudzīja uz Bitiniju iet, bet Tas Gars tiem neļāva.
Mpobalashika kunyinsa yacishi ca Misiya, balayanda kwingila mucimpansha ca Bituniya, nsombi Mushimu wa Yesu walabakanisha.
8 Un gar Miziju gājuši tie nonāca uz Troādu.
Neco balapitilila Misiya ne kuya kushika ku Tulowa.
9 Un Pāvils naktī redzēja parādīšanu: viens Maķedoniets stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums.”
Cindi ca mashiku Paulo walabona cimbonimboni camuntu waku Makedoniya, kali wemana ne kusengeti, “Kamutampukilani ku Makedoniya kuno, mwise mutunyamfwe.”
10 Un kad viņš to parādīšanu bija redzējis, tad mēs meklējām tūdaļ iziet uz Maķedoniju, nomanīdami, ka Tas Kungs mūs bija aicinājis, tiem evaņģēliju sludināt.
Pacindi copeleco Paulo mpwalabona muntu mucimbonimboni, twalalibambila bulwendo bwakuya ku Makedoniya, pakwinga twalenshibeti Lesa layandeti twenga akukambauka Mulumbe Waina ku bantu baku Makedoniya.
11 Tad mēs nocēlušies no Troādas gājām tiešām uz Samotrāķiju un otrā dienā uz Neapoli;
Kufuma ku Tulowa twalenda mubwato kululama ku nsumbu ya Samotilase, mpobwalaca mumene twalapitilila mpaka twalashika ku Niyapoli.
12 Un no turienes uz Filipiem, kas ir tā lielākā pilsēta kādā Maķedonijas tiesā, kur ienācēji bija apmetušies. Un tanī pilsētā mēs palikām kādas dienas.
Kufuma ku Niyapoli, twalaya ku Filipi, munshi unene wa mucibela ca Makedoniya, walikwendeleshewa ne mfulumende ya Ciloma. Twalekala masuba angi mu munshi uwu.
13 Un tai svētā dienā mēs izgājām no pilsētas ārā gar upes malu, kur tie bija ieraduši Dievu lūgt. Un apsēdušies mēs runājām uz tām sanākušām sievām.
Pabusuba bwa Sabata twalapulilako kunsa kwamunshi ne kuya ku mulonga uko nkotwali kuyeyeti kuli musena mpobakute kupailila Bayuda. Twalekala panshi katubandika ne batukashi balikuba babungana kopeloko.
14 Un viena sieva, ar vārdu Lidija, purpura pārdevēja no Tiatiras pilsētas, dievbijīga sieva, klausījās. Tai Tas Kungs sirdi atdarīja, ņemt vērā, ko Pāvils runāja.
Pakati pabo palikuba mutukashi naumbi, lina lyakendi Lidiya. Kucomwabo niku Tiyatila, ncito yakendi yalikuba yakulisha bikwisa byafubeluka. Walikuba mutukashi wali kupaila Lesa, neco Lesa walamucalula moyo wakendi kwambeti anyumfwishishe ne kushoma ncalikwamba Paulo.
15 Un kad tā ar savu namu bija kristīta, tad tā lūdza sacīdama: “Ja jums šķiet, ka esmu ticīga uz To Kungu, tad nāciet manā namā un paliekat tur.” Un tā mūs piespieda.
Lidiya ne bamung'anda yakendi mpobalabatishiwa, walatusengeti, “Mbuli ncemulabono kwambeti nkute lushomo muli Lesa, katuyani kung'anda kwakame muye mwikale nenjame,” Walatukakatisha neco twalaya.
16 Bet notikās, mums ejot Dievu lūgt, viena meita mūs sastapa; tai bija zīlētāja gars, un ar zīlēšanu tā saviem kungiem daudz peļnas pienesa.
Cindi nacimbi mpotwalaya kumusena nkobalikupailila, twalakumanyako mutukashi musebenshi walikuba wekatwa ne mushimu waipa wakulaluka. Kufumina muncito yakendi ya kulaluka, baleli bakendi balikucanamo mali angi.
17 Šī Pāvilam un mums gāja pakaļ un brēca sacīdama: “Šie cilvēki ir Dieva, Tā Visu Augstākā, kalpi, kas jums pestīšanas ceļu sludina.”
Uyu mutukashi walikukonkela Paulo pamo ne njafwe, kabilikisheti, “Bantu aba ni basebenshi ba Lesa Mukulene Wapita Byonse! Balamukambaukilinga nshila yalupulusho.”
18 Un to viņa darīja daudz dienas. Bet Pāvilam tas bija pretī un atgriezdamies tas uz to garu sacīja: “Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no tās.” Un viņš no tās izgāja tanī pašā stundā.
Uyu mutukashi walikwinseco kwa masuba angi. Neco Paulo calamucima, walacebuka ne kuwambila mushimu waipa, “Mulina lya Yesu Klistu, ndakwambilinga omushimu waipa, fuma mu muntuyu.” Pacindi copeleco mushimu waipa walapulamo.
19 Bet viņas kungi redzēdami, ka viņu peļņas cerība bija zudusi, ņēma Pāvilu un Sīlasu un tos vilka uz tirgu pie tiem virsniekiem;
Baleli bamutukashuyu, mpobalabona kwambeti nteti abacaninenga mali, balekata Paulo ne Sailasi, ne kubakwekweshela kumusena wa makwebo, kubomboloshi.
20 Un tos pieveduši pie tiem valdītājiem, viņi sacīja: “Šie cilvēki mūsu pilsētu sajauc, Jūdi būdami,
Mpobalashika nabo kubeshi kombolosha, balambeti, “Aba bantu ni Bayuda, balapenshe bantu mu munshi mwetu muno.
21 Un sludina ierašas, ko mums, kas esam Romieši, neklājās nedz pieņemt, nedz darīt.”
Baleyishinga miyambo byabula kusuminishiwa, kayi nkatwelela kwitambula nambi kwikonkela afwe Baloma.”
22 Un tas ļaužu pulks cēlās pret tiem, un tie virsnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja, tos ar rīkstēm šaust.
Likoto lyalikubapo lyalatatika kuma Paulo ne Sailasi, beshikombolosha milandu nabo ebalapesheti bantu batwamune byakufwala bya Paulo ne Sailasi ne kubambileti, babakwapule bikoti.
23 Un daudz sitienus tiem devuši, viņi tos iemeta cietumā, un cietuma sargam pavēlēja, tos cieti sargāt.
Mpobalabakwapula bikoti tunkanda twingi, balabawala mujele ne kwambila mulonda wajele kwambeti abalame cena.
24 Šis tādu pavēli dabūjis, tos iemeta tai dziļākā cietumā un viņu kājas apcietināja siekstā.
Neco pacebo camaswi awa, mulonda wajele walabacalila mucipinda camukati mujele, ne kubapinka myendo yabo pakati pa minkulu ibili.
25 Un ap nakts vidu Pāvils un Sīlas Dievu lūdza un slavas dziesmas dziedāja, un tie, kas bija cietumā, uz viņiem klausījās.
Pakati pa mashiku Paulo ne Sailasi balikupaila, ne kwimbila nyimbo shakutembaula Lesa, bakaili banabo balikunyumfwako.
26 Tad piepeši liela zemes trīcēšana notika, tā ka cietuma pamati kustēja, un tūdaļ visas durvis atvērās, un visiem saites tapa vaļā.
Mwakutengashila kwalaba mukunkumo wangofu, cakwinseti lulindi lwa ng'anda ya jele yonse lwalatenkana, bisasa byonse byalashonkauka, ncetani nshebalikuba basunga kaili uliyense shalalaka panshi mbwee.
27 Un tas cietuma sargs uzmodies un cietuma durvis redzējis atvērtas, izvilka zobenu un gribēja sevi pašu nonāvēt, domādams, tos cietumniekus esam izbēgušus.
Mulonda wajele usa mpwalapashamuka, ne kubona bisasa bya jele byonse byashonkauka, walayeyeti bakaili bonse balafwambamo. Walapulisha cibeshi kwambeti alishine.
28 Bet Pāvils ar stipru balsi brēca sacīdams: “Nedari sev ļauna, jo mēs visi esam šeitan.”
Paulo walabilikisheti, “Kotalishina! Twense motuli muno!”
29 Un viņš sveci prasījis, ieskrēja un drebēdams metās zemē priekš Pāvila un Sīlasa,
Mulonda usa walambila naumbi kwambeti alete lampi, walafwambila mukati katutuma njenjenje, ne kuya kuliwala pamyendo ya Paulo ne Sailasi.
30 Un tos izveda ārā un sacīja: “Kungi, ko man būs darīt, lai es mūžīgi dzīvoju?”
Walabapulisha kunsa ne kubepusheti, “Nkambo! Nicani ncetinyinse kwambeti mpuluke?”
31 Un tie sacīja: “Tici uz To Kungu Jēzu Kristu, tad tu un viss tavs nams mūžīgi dzīvos.”
Balo balamukumbuleti, “Koshoma muli Mwami Yesu, obe ne ba mung'anda yakobe nimukapuluke.”
32 Un tie runāja Tā Kunga vārdu uz viņu un uz visiem, kas bija tanī namā.
Balamukambaukila maswi a Mwami, pamo ne ba mung'anda yakendi.
33 Un viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā un tiem brūces nomazgāja; un tūdaļ viņš tapa kristīts, pats un visi viņa piederīgie.
Nekukabeti calikuba cindi camashiku, walabamanta ne kuya kubasuka bilonda. Popelapo mulonda usa ne ba mung'anda yakendi balabatishiwa.
34 Un viņš tos veda savā namā, tos sēdināja pie galda un priecājās, ka viņš ar visu savu namu bija nācis pie ticības uz Dievu.
Panyuma pakendi, walaya nabo kung'anda yakendi, kuya kubapa cakulya. Mulonda uyu ne bonse ba mung'anda yakendi balakondwa cebo ca kushoma Lesa.
35 Kad nu gaisma bija aususi, tad tie virsnieki sūtīja sulaiņus, un lika sacīt: “Palaid šos cilvēkus.”
Mpobwalaca, beshikombolosha balatuma bashilikali kuya kumwambila usa mulonda wajele kwambeti, “Basungulule abo bantu benga.”
36 Un tas cietuma sargs Pāvilam pasludināja šos vārdus: “Tie virsnieki sūtījuši, lai jūs atlaiž. Tad nu izejiet un staigājiet ar mieru.”
Usa mulonda wajele walamwambila Paulo kwambeti, “Beshikombolosha balatumu maswi akwambeti tumusungulule. Neco, kamupulani, kamuyani mulumuno.”
37 Bet Pāvils uz tiem sacīja: “Tie mūs, Romiešu cilvēkus, netiesātus visiem redzot ir šautuši un cietumā iemetuši, un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; bet lai viņi paši nāk un mūs izved.”
Paulo walabambila bashilikali abo, kwambeti “Batukwapula bikoti bantu bangi kabebelela, kwakubula kutombolosha nanshi, kakuli afwe tobene Loma, kayi batuwala mujele. Inga lino balayandanga kutupulisheconi kampunampuna, nkacelela kubeco sobwe! Kamuyani mubambile balamutumu bese batupulishe bene.”
38 Un tie sulaiņi atsacīja šos vārdus tiem virsniekiem: un tie bijās, dzirdēdami, tos esam Romiešus.
Basa bashilikali balaya kubambila beshikombolosha maswi awa. Mpobalanyumfweti Paulo ne Sailasi ni bene Loma, balatina.
39 Un nākuši viņi tos pārrunāja un tos izveda un lūdza, iziet no tās pilsētas.
Neco beshikombolosha balesa kulilekelela kuli Paulo ne Sailasi. Panyuma pakendi balabapulisha mujele, ne kubasengeti bafumemo mu munshi uwo.
40 Un tie no cietuma izgājuši, nogāja pie tās Lidijas; un tos brāļus redzējuši, tie tos pamācīja un aizgāja.
Paulo ne Sailasi mpobalapula mujele, balabwelela ku ng'anda kwa Lidiya, nkobalakabonana ne banabo. Panyuma pakubayuminisha, balafuma mu mushi.
