< Pāvila 2. Vēstule Timotejam 4 >

1 Es piekodināju Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus priekšā, kas nāks tiesāt dzīvus un mirušus, Viņa atspīdēšanu un Viņa valstību minēdams:
Mǝn Huda ⱨǝmdǝ tiriklǝr bilǝn ɵlüklǝrni soraⱪ ⱪilixⱪa tǝyyar turidiƣan Mǝsiⱨ Əysaning aldida, xundaⱪla Uning ⱪayta ayan boluxi wǝ Uning Ɵz padixaⱨliⱪi bilǝn sanga xundaⱪ agaⱨ ⱪilip tapilaymǝnki,
2 Pasludini to vārdu, dari to laikā, nelaikā, pārliecini, apdraudi, paskubini iekš visas lēnprātības un mācības.
[Hudaning] sɵz-kalamini jakarla; waⱪit-pursǝt yar bǝrsun-bǝrmisun, uningƣa jiddiy ⱪara. Toluⱪ sǝwr-taⱪǝt wǝ tǝlim-ǝⱪidǝ bilǝn nǝsiⱨǝt ⱪilƣin, tǝnbiⱨ bǝrgin, riƣbǝtlǝndürgin.
3 Jo nāks laiki, ka tie to veselīgo mācību nepanesīs, bet pēc savām pašu iekārošanām sev mācītājus uzkraus, kā tiem ausis niez,
Qünki xundaⱪ bir zaman keliduki, insanlar saƣlam tǝlimni anglaxⱪa qidimay, bǝlki ⱪulaⱪliriƣa hux yaⱪidiƣan sɵzlǝrni anglax üqün ǝtrapiƣa ɵz xǝⱨwǝt-ⱨǝwǝslirigǝ uyƣun tǝlim bǝrgüqilǝrni toplaydu.
4 Un novērsīs ausis no patiesības un griezīsies pie pasakām.
Ular ⱨǝⱪiⱪǝtkǝ ⱪulaⱪ salmay, ǝpsanilǝrni tingxaxⱪa burmilinip ketidu.
5 Bet tu esi nomodā iekš visām lietām, panes ļaunumu, dari evaņģelista darbu, izdari savu amatu pilnīgi.
Lekin sǝn ⱨǝrⱪandaⱪ ǝⱨwalda oyƣaⱪ tur, harliⱪ-muxǝⱪⱪǝtlǝrgǝ bǝrdaxliⱪ bǝr, hux hǝwǝrqining wǝzipisini orunda, tapxurulƣan hizmitingni ⱨǝr tǝrǝptin toluⱪ ada ⱪilƣin.
6 Jo es jau topu upurēts, un manas atraisīšanas laiks ir tuvu klāt.
Qünki ɵzümgǝ kǝlsǝm, jenim ⱪurbanliⱪning «xarab ⱨǝdiyǝ»sidǝk tɵkülidiƣan waⱪti yetip kǝldi, mening bu dunyadin ketix waⱪtimmu yeⱪinlaxti.
7 To labo cīnīšanos esmu cīnījies, to tecēšanu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
Güzǝl kürǝxni mǝn ⱪilip boldum, yügürüx musabiⱪisining mǝnzilini besip boldum, birdinbir etiⱪadni qing saⱪlap kǝldim.
8 Joprojām man ir nolikts tas taisnības kronis, ko man Tas Kungs, Tas taisnais Soģis, dos viņā dienā, un nevien man, bet arī visiem, kas Viņa atspīdēšanu ir mīlējuši.
Ⱨazir ⱨǝⱪⱪaniyliⱪning [ƣǝlibǝ] taji mǝn üqün saⱪlinip turmaⱪta. Uni, ⱨǝⱪⱪaniy soraⱪqi bolƣan Rǝb xu künidǝ manga, xundaⱪla yalƣuz mangila ǝmǝs, Uning kelip ayan boluxiƣa tǝlpünüp turƣanlarning ⱨǝmmisigǝ in’am ⱪilip kiygüzidu.
9 Steidzies ātri nākt pie manis;
Imkaniyǝtning bariqǝ yenimƣa tezdin yetip kǝl.
10 Jo Demas mani atstājis, mīlēdams šo pasauli, un ir nogājis uz Tesaloniku, Krescents uz Galatiju, Titus uz Dalmatiju. (aiōn g165)
Qünki Demas bu ⱨazirⱪi dunyani tama ⱪilƣanliⱪi üqün meni taxlap Tesalonika xǝⱨirigǝ kǝtti. Kriskis Galatiya ɵlkisigǝ, Titus Dalmatiya ɵlkisigǝ kǝtti. (aiōn g165)
11 Lūkas vien ir pie manis; ņem Marku un atved to līdz, jo tas man ļoti derīgs pie kalpošanas.
Yenimda yalƣuz Luⱪa ⱪaldi. Markusni ɵzüng bilǝn birgǝ elip kǝl, qünki u hizmǝtlirimdǝ manga kɵp ǝsⱪatidu.
12 Tihiku es esmu sūtījis uz Efesu.
Tikikusni bolsa Əfǝsus xǝⱨirigǝ ǝwǝtiwǝttim.
13 To mēteli, ko es Troadā pie Karpa esmu atstājis, atnes nākdams līdz un tās grāmatas, visvairāk tās rakstāmās ādas.
Kelixingdǝ Troas xǝⱨiridǝ Karpusning yeniƣa ⱪaldurup ⱪoyƣan yepinqam bilǝn kitablarni, bolupmu oram terǝ yazmilarni billǝ alƣaq kǝlgin.
14 Aleksandrs, tas kalējs, man daudz ļauna ir darījis; Tas Kungs tam atmaksās pēc viņa darbiem.
Miskǝr Iskǝndǝr manga tola ǝskilik ⱪildi. Rǝb uningƣa ⱪilmixliriƣa layiⱪ yandurmay ⱪalmaydu.
15 No tā tu arīdzan sargies, jo tas mūsu vārdiem pārlieku pretī stāvējis.
Sǝn ⱨǝm uningdin ⱨoxyar bol; qünki u biz yǝtküzgǝn sɵzlirimizgǝ ⱪattiⱪ ⱪarxiliⱪ kɵrsǝtti.
16 Pie manas pirmās aizbildināšanās neviens pie manis nav bijis, bet visi ir atstājušies no manis, (lai tas tiem netop pielīdzināts).
Tunji ⱪetimliⱪ soraⱪta mening aⱪliniximƣa yardǝm ⱪilidiƣan ⱨeqkim qiⱪmidi, ⱨǝmmisi meni taxlap kǝtti. Bu ix ularƣa ⱨesablanmiƣay!
17 Bet Tas Kungs man ir klāt bijis un mani stiprinājis, ka caur mani tā mācība pilnīgi taptu zināma un visi pagāni to dzirdētu; un es esmu izrauts no lauvas rīkles.
Lekin Rǝb mening bilǝn billǝ turup, mǝn arⱪiliⱪ Injil jakari toluⱪ ⱪilinip, bu yǝrdiki barliⱪ yat ǝlliklǝrdin bolƣanlarning anglixi üqün meni küqlǝndürdi; xuning bilǝn mǝn xirning aƣzidin ⱪutⱪuziwelindim.
18 Un Tas Kungs mani izraus no ikviena ļauna darba un izglābs uz Savu Debesu valstību; Tam ir gods mūžīgi mūžam! Āmen. (aiōn g165)
Rǝb meni barliⱪ rǝzil ixtin ⱪutⱪuzup, ǝrxtiki padixaⱨliⱪiƣa saⱪ yǝtküzidu! Xan-xǝrǝp Uningƣa ǝbǝdil’ǝbǝdgiqǝ mǝnsup bolƣay! Amin! (aiōn g165)
19 Sveicini Prisku un Aķilu un Onesifora namu.
Priska bilǝn Akwilaƣa wǝ Onesiforning ailisidikilǝrgǝ mǝndin salam eyt.
20 Erasts ir palicis Korintū, un Trofimu es esmu atstājis neveselu Miletū.
Erastus Korint xǝⱨiridǝ ⱪaldi. Lekin Trofimus kesǝl bolup ⱪalƣanliⱪtin, uni Miletus xǝⱨiridǝ ⱪaldurup ⱪoydum.
21 Steidzies nākt priekš ziemas. Tevi sveicina Eubuls un Pudents un Linus un Klaudija un visi brāļi.
Ⱪix qüxüp kǝtküqǝ imkaniyǝtning bariqǝ bu yǝrgǝ kǝlgin. Yubulus, Pudis, Linos, Klawdiya wǝ barliⱪ ⱪerindaxlardin sanga salam.
22 Lai Tas Kungs Jēzus Kristus ir ar tavu garu. Žēlastība lai ir ar jums! Āmen.
Rǝb Əysa Mǝsiⱨ roⱨing bilǝn billǝ bolƣay! Meⱨir-xǝpⱪǝt silǝr bilǝn billǝ bolƣay!

< Pāvila 2. Vēstule Timotejam 4 >