Otra Samuela 22
1 Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
Locutus est autem David Domino verba carminis hujus in die qua liberavit eum Dominus de manu omnium inimicorum suorum, et de manu Saul.
2 Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
Et ait: [Dominus petra mea, et robur meum, et salvator meus.
3 Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
Deus fortis meus: sperabo in eum; scutum meum, et cornu salutis meæ: elevator meus, et refugium meum; salvator meus: de iniquitate liberabis me.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
Laudabilem invocabo Dominum, et ab inimicis meis salvus ero.
5 Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
Quia circumdederunt me contritiones mortis: torrentes Belial terruerunt me.
Funes inferni circumdederunt me: prævenerunt me laquei mortis. (Sheol h7585)
7 Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
In tribulatione mea invocabo Dominum, et ad Deum meum clamabo: et exaudiet de templo suo vocem meam, et clamor meus veniet ad aures ejus.
8 Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
Commota est et contremuit terra; fundamenta montium concussa sunt, et conquassata: quoniam iratus est eis.
9 Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
Ascendit fumus de naribus ejus, et ignis de ore ejus vorabit: carbones succensi sunt ab eo.
10 Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
Inclinavit cælos, et descendit: et caligo sub pedibus ejus.
11 Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
Et ascendit super cherubim, et volavit: et lapsus est super pennas venti.
12 Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
Posuit tenebras in circuitu suo latibulum, cribrans aquas de nubibus cælorum.
13 No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
Præ fulgore in conspectu ejus, succensi sunt carbones ignis.
14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
Tonabit de cælo Dominus, et excelsus dabit vocem suam.
15 Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
Misit sagittas et dissipavit eos; fulgur, et consumpsit eos.
16 Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
Et apparuerunt effusiones maris, et revelata sunt fundamenta orbis ab increpatione Domini, ab inspiratione spiritus furoris ejus.
17 Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
Misit de excelso, et assumpsit me, et extraxit me de aquis multis.
18 Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
Liberavit me ab inimico meo potentissimo, et ab his qui oderant me: quoniam robustiores me erant.
19 Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
Prævenit me in die afflictionis meæ, et factus est Dominus firmamentum meum.
20 Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
Et eduxit me in latitudinem: liberavit me, quia complacui ei.
21 Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
Retribuet mihi Dominus secundum justitiam meam: et secundum munditiam manuum mearum reddet mihi.
22 Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
Quia custodivi vias Domini, et non egi impie a Deo meo.
23 Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
Omnia enim judicia ejus in conspectu meo, et præcepta ejus non amovi a me.
24 Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
Et ero perfectus cum eo, et custodiam me ab iniquitate mea.
25 Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
Et restituet mihi Dominus secundum justitiam meam, et secundum munditiam manuum mearum in conspectu oculorum suorum.
26 Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
Cum sancto sanctus eris, et cum robusto perfectus.
27 Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
Cum electo electus eris, et cum perverso perverteris.
28 Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
Et populum pauperem salvum facies: oculisque tuis excelsos humiliabis.
29 Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
Quia tu lucerna mea, Domine, et tu, Domine, illuminabis tenebras meas.
30 Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
In te enim curram accinctus: in Deo meo transiliam murum.
31 Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
Deus, immaculata via ejus; eloquium Domini igne examinatum: scutum est omnium sperantium in se.
32 Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
Quis est Deus præter Dominum, et quis fortis præter Deum nostrum?
33 Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
Deus qui accinxit me fortitudine, et complanavit perfectam viam meam.
34 Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
Coæquans pedes meos cervis, et super excelsa mea statuens me;
35 Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
docens manus meas ad prælium, et componens quasi arcum æreum brachia mea.
36 Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
Dedisti mihi clypeum salutis tuæ, et mansuetudo tua multiplicavit me.
37 Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
Dilatabis gressus meos subtus me, et non deficient tali mei.
38 Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
Persequar inimicos meos, et conteram, et non convertar donec consumam eos.
39 Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
Consumam eos et confringam, ut non consurgant: cadent sub pedibus meis.
40 Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
Accinxisti me fortitudine ad prælium: incurvasti resistentes mihi subtus me.
41 Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
Inimicos meos dedisti mihi dorsum; odientes me, et disperdam eos.
42 Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
Clamabunt, et non erit qui salvet; ad Dominum, et non exaudiet eos.
43 Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
Delebo eos ut pulverem terræ; quasi lutum platearum comminuam eos atque confringam.
44 Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
Salvabis me a contradictionibus populi mei; custodies me in caput gentium: populus quem ignoro serviet mihi.
45 Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
Filii alieni resistent mihi; auditu auris obedient mihi.
46 Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
Filii alieni defluxerunt, et contrahentur in angustiis suis.
47 Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
Vivit Dominus, et benedictus Deus meus, et exaltabitur Deus fortis salutis meæ.
48 Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
Deus qui das vindictas mihi, et dejicis populos sub me.
49 Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
Qui educis me ab inimicis meis, et a resistentibus mihi elevas me: a viro iniquo liberabis me.
50 Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
Propterea confitebor tibi, Domine, in gentibus, et nomini tuo cantabo:
51 Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
magnificans salutes regis sui, et faciens misericordiam christo suo David, et semini ejus in sempiternum.]
