Otra Ķēniņu 23
1 Tad ķēniņš sūtīja, un pie viņa sapulcinājās visi vecaji no Jūda un Jeruzālemes.
王差遣人招聚猶大和耶路撒冷的眾長老來。
2 Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā un līdz ar viņu visi Jūda vīri un visi Jeruzālemes iedzīvotāji un visi priesteri un pravieši un visi ļaudis, gan mazi, gan lieli. Un viņš lasīja priekš viņu ausīm visus vārdus no tās derības grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
王和猶大眾人與耶路撒冷的居民，並祭司、先知，和所有的百姓，無論大小，都一同上到耶和華的殿；王就把耶和華殿裏所得的約書念給他們聽。
3 Un ķēniņš stāvēja tai augstajā vietā un derēja derību priekš Tā Kunga vaiga, Tam Kungam pakaļ staigāt un turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus no visas sirds un no visas dvēseles, stipri turēt šās derības vārdus, kas bija rakstīti šai grāmatā. Un visi ļaudis uzņēma šo derību.
王站在柱旁，在耶和華面前立約，要盡心盡性地順從耶和華，遵守他的誡命、法度、律例，成就這書上所記的約言。眾民都服從這約。
4 Un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilķijam, un otras kārtas priesteriem un sliekšņa sargiem, iznest no Tā Kunga nama visus rīkus, kas bija taisīti Baālam un Ašerai un visam debess pulkam, un viņš tos sadedzināja ārā aiz Jeruzālemes Kidronas ielejā un viņu pīšļus lika nest uz Bēteli.
王吩咐大祭司希勒家和副祭司，並把門的，將那為巴力和亞舍拉，並天上萬象所造的器皿，都從耶和華殿裏搬出來，在耶路撒冷外汲淪溪旁的田間燒了，把灰拿到伯特利去。
5 Viņš arī nocēla tos kalnu priesterus, ko Jūda ķēniņi bija iecēluši, kvēpināt uz kalniem Jūda pilsētas un ap Jeruzālemi, arī tos, kas kvēpināja Baālam, saulei un mēnesim un zvaigznēm un visam debess pulkam.
從前猶大列王所立拜偶像的祭司，在猶大城邑的邱壇和耶路撒冷的周圍燒香，現在王都廢去，又廢去向巴力和日、月、行星，並天上萬象燒香的人；
6 Viņš arī izmeta to Ašeru no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes pie Kidronas upes un to sadedzināja pie Kidronas upes un to sagrūda pīšļos un nometa viņas pīšļus uz ļaužu bērnu kapiem.
又從耶和華殿裏將亞舍拉搬到耶路撒冷外汲淪溪邊焚燒，打碎成灰，將灰撒在平民的墳上；
7 Viņš noplēsa arī maucinieku namus, kas pie Tā Kunga nama bija, kur sievas auda teltis priekš Ašeras.
又拆毀耶和華殿裏孌童的屋子，就是婦女為亞舍拉織帳子的屋子，
8 Un viņš saaicināja visus priesterus no Jūda pilsētām un sagānīja tos kalnu altārus, kur tie svētītāji bija kvēpinājuši, no Ģebas līdz Bēršebai, un noplēsa elku altārus pie vārtiem, to, kas bija Jozuas, pilsētas virsnieka, vārtu priekšā, (un to, kas) bija pa kreiso roku, kad ieiet pilsētas vārtos.
並且從猶大的城邑帶眾祭司來，污穢祭司燒香的邱壇，從迦巴直到別是巴，又拆毀城門旁的邱壇，這邱壇在邑宰約書亞門前，進城門的左邊。
9 Bet kalnu priesteri neupurēja uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie ēda neraudzētu maizi starp saviem brāļiem.
但是邱壇的祭司不登耶路撒冷耶和華的壇，只在他們弟兄中間吃無酵餅。
10 Viņš sagānīja arī Tovetu, Inoma bērnu ielejā, ka neviens savam dēlam vai meitai neliktu caur uguni iet Molokam.
又污穢欣嫩子谷的陀斐特，不許人在那裏使兒女經火獻給摩洛；
11 Viņš arī atmeta tos zirgus, ko Jūda ķēniņi saulei bija cēluši, kur Tā Kunga namā iet, pie kambarjunkura NetanMeleka kambara, kas iekš Parvarim, un sadedzināja arī saules ratus ar uguni.
又將猶大列王在耶和華殿門旁、太監拿單‧米勒靠近遊廊的屋子、向日頭所獻的馬廢去，且用火焚燒日車。
12 Viņš noplēsa arī tos altārus, kas bija uz Ahaza augšistabas jumta, ko Jūda ķēniņi bija taisījuši līdz ar tiem altāriem, ko Manasus bija taisījis Tā Kunga nama abos pagalmos, un tos sagrūda un meta viņu pīšļus Kidronas upē.
猶大列王在亞哈斯樓頂上所築的壇和瑪拿西在耶和華殿兩院中所築的壇，王都拆毀打碎了，就把灰倒在汲淪溪中。
13 Un ķēniņš sagānīja tos kalnu altārus Jeruzālemes priekšā, pa labo roku samaitāšanas kalnam, ko Salamans, Israēla ķēniņš, bija uztaisījis Astartei, Sidona negantībai, un Kamosam, Moaba negantībai, un Milkonam, Amona bērnu negantībai.
從前以色列王所羅門在耶路撒冷前、邪僻山右邊為西頓人可憎的神亞斯她錄、摩押人可憎的神基抹、亞捫人可憎的神米勒公所築的邱壇，王都污穢了，
14 Un viņš sadragāja tos stabus un nopostīja tās Ašeras un pildīja viņu vietas ar cilvēku kauliem.
又打碎柱像，砍下木偶，將人的骨頭充滿了那地方。
15 Viņš noplēsa arī to altāri, kas bija Bētelē, to kalna namu, ko Jerobeams, Nebata dēls, bija taisījis, kas Israēli paveda uz grēkiem: to altāri un kalna namu viņš noplēsa un sadedzināja to kalna namu un to sagrūda pīšļos un sadedzināja to Ašeru.
他將伯特利的壇，就是叫以色列人陷在罪裏、尼八的兒子耶羅波安所築的那壇，都拆毀焚燒，打碎成灰，並焚燒了亞舍拉。
16 Un Josija apgriezās un redzēja tos kapus, kas tur tanī kalnā bija; un viņš sūtīja un ņēma tos kaulus no tiem kapiem un tos sadedzināja uz tā altāra un to sagānīja pēc Tā Kunga vārda, ko tas Dieva vīrs bija sludinājis, kas šīs lietas sludināja.
約西亞回頭，看見山上的墳墓，就打發人將墳墓裏的骸骨取出來，燒在壇上，污穢了壇，正如從前神人宣傳耶和華的話。
17 Un viņš sacīja: kas tā par kapa zīmi, ko es redzu? Un tās pilsētas ļaudis uz to sacīja: Tas ir Tā Dieva vīra kaps, kas no Jūda atnāca un šās lietas pasludināja, ko tu pie Bēteles altāra darījis.
約西亞問說：「我所看見的是甚麼碑？」那城裏的人回答說：「先前有神人從猶大來，預先說王現在向伯特利壇所行的事，這就是他的墓碑。」
18 Un viņš sacīja: Lai tas dus mierā, neviens lai neaiztiek viņa kaulus. Tā tie izglāba viņa kaulus ar tā pravieša kauliem, kas no Samarijas bija nācis.
約西亞說：「由他吧！不要挪移他的骸骨。」他們就不動他的骸骨，也不動從撒馬利亞來那先知的骸骨。
19 Josija arī noplēsa visus kalnu namus Samarijas pilsētās, ko Israēla ķēniņi bija cēluši, to (Kungu) kaitinādami, un viņš tiem darīja, kā viņš Bētelē bija darījis.
從前以色列諸王在撒馬利亞的城邑建築邱壇的殿，惹動耶和華的怒氣，現在約西亞都廢去了，就如他在伯特利所行的一般；
20 Un visus kalnu priesterus, kas tur bija, viņš nokāva uz tiem altāriem un sadedzināja cilvēku kaulus uz tiem; tad viņš griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
又將邱壇的祭司都殺在壇上，並在壇上燒人的骨頭，就回耶路撒冷去了。
21 Un ķēniņš pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: turat Tam Kungam, savam Dievam, Pasa svētkus, kā šīs derības grāmatā rakstīts.
王吩咐眾民說：「你們當照這約書上所寫的，向耶和華－你們的上帝守逾越節。」
22 Jo tādi Pasa svētki kā šie nebija turēti nedz soģu laikā, kas Israēli tiesāja, nedz visu Israēla ķēniņu, nedz Jūda ķēniņu laikā;
自從士師治理以色列人和以色列王、猶大王的時候，直到如今，實在沒有守過這樣的逾越節；
23 Bet ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā šie Pasa svētki Tam Kungam tapa turēti Jeruzālemē.
只有約西亞王十八年在耶路撒冷向耶和華守這逾越節。
24 Un Josija arī izdeldēja pūtējus un burvjus, tēlus un elkus un visu negantību, ko vien redzēja Jūda zemē un Jeruzālemē, ka viņš stipri turētu bauslības vārdus, kas bija rakstīti tai grāmatā, ko priesteris Hilķija bija atradis Tā Kunga namā.
凡猶大國和耶路撒冷所有交鬼的、行巫術的，與家中的神像和偶像，並一切可憎之物，約西亞盡都除掉，成就了祭司希勒家在耶和華殿裏所得律法書上所寫的話。
25 Un priekš viņa nebija tāds ķēniņš, kā viņš, kas pie Tā Kunga būtu atgriezies no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku, pēc visas Mozus bauslības, un arī pēc viņa tāds necēlās, kā viņš.
在約西亞以前沒有王像他盡心、盡性、盡力地歸向耶和華，遵行摩西的一切律法；在他以後也沒有興起一個王像他。
26 Tomēr Tas Kungs negriezās no Savas lielās dusmības karstuma, ar ko Viņa bardzība pret Jūdu bija iedegusies, par visu kaitināšanu, ar ko Manasus Viņu bija kaitinājis.
然而，耶和華向猶大所發猛烈的怒氣仍不止息，是因瑪拿西諸事惹動他。
27 Un Tas Kungs sacīja: Es atmetīšu arī Jūdu nost no Sava vaiga, kā Es Israēli esmu atmetis, un atmetīšu šo pilsētu, ko Es biju izredzējis, proti Jeruzālemi, un to namu, par ko biju sacījis: Mans vārds tur būs.
耶和華說：「我必將猶大人從我面前趕出，如同趕出以色列人一般；我必棄掉我從前所選擇的這城－耶路撒冷和我所說立我名的殿。」
28 Un kas vēl par Josiju stāstāms un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
約西亞其餘的事，凡他所行的都寫在猶大列王記上。
29 Viņa laikā Faraons Nekus, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Asīrijas ķēniņu pie Eifrat upes. Un ķēniņš Josija tam gāja pretī, un Ēģiptes ķēniņš to nokāva pie Meģidus, kad tie sastapās.
約西亞年間，埃及王法老尼哥上到幼發拉底河攻擊亞述王；約西亞王去抵擋他。埃及王遇見約西亞在米吉多，就殺了他。
30 Un viņa kalpi to aizveda nomirušu no Meģidus un to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā. Un tās zemes ļaudis ņēma Joakasu, Josijas dēlu, un to svaidīja un cēla par ķēniņu viņa tēva vietā.
他的臣僕用車將他的屍首從米吉多送到耶路撒冷，葬在他自己的墳墓裏。國民膏約西亞的兒子約哈斯接續他父親作王。
31 Joakas bija divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Amutala, Jeremijas meita no Libnas.
約哈斯登基的時候年二十三歲，在耶路撒冷作王三個月。他母親名叫哈慕她，是立拿人耶利米的女兒。
32 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.
約哈斯行耶和華眼中看為惡的事，效法他列祖一切所行的。
33 Bet Faraons Nekus to saistīja Riblatā, Hamatas zemē, lai nebūtu vairs par ķēniņu Jeruzālemē, un viņš uzlika zemei meslus dot, simts talentus sudraba un vienu talentu zelta.
法老尼哥將約哈斯鎖禁在哈馬地的利比拉，不許他在耶路撒冷作王，又罰 猶大國銀子一百他連得，金子一他連得。
34 Un Faraons Nekus iecēla par ķēniņu Elijaķimu, Josijas dēlu, viņa tēva Josijas vietā, un viņam deva citu vārdu, Jojaķimu. Bet Joakasu viņš ņēma līdz, un tas nāca uz Ēģipti un tur nomira.
法老尼哥立約西亞的兒子以利亞敬接續他父親約西亞作王，給他改名叫約雅敬，卻將約哈斯帶到埃及，他就死在那裏。
35 Un Jojaķims Faraonam deva sudrabu un zeltu. Bet viņš lika zemi uzrakstīt, lai varētu to sudrabu dot pēc Faraona pavēles, no ikkatra pēc tā raksta viņš to zeltu un sudrabu piedzina no zemes ļaudīm, ko dot Faraonam Nekum.
約雅敬將金銀給法老，遵着法老的命向國民徵取金銀，按着各人的力量派定，索要金銀，好給法老尼哥。
36 Jojaķims bija divdesmit pieci gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Zebuda, Pedajus meita, no Rumas.
約雅敬登基的時候年二十五歲，在耶路撒冷作王十一年。他母親名叫西布大，是魯瑪人毗大雅的女兒。
37 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.
約雅敬行耶和華眼中看為惡的事，效法他列祖一切所行的。
