Pāvila 1. Vēstule Korintiešiem 13
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.
Miriem chongngei le vântîrtonngei chongin thurchi misîr thei khom ronga lungkhamna ko dôn nônchu, ko chongngei hih jâmluong miring aninônchu sûmeng tôk miring angin kêng ani rang.
2 Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
Thurchi misîr theina neinunpêk dôn khom ronga; chong inthupngei murdi rietheina le rietnangei nâm dôn khom ronga; muolngei thînpai theina taksônna dôn khom ronga aniatachu lungkhamna ko dôn nônchu, ite ni mu-ung.
3 Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.
Inriengngei rangin ko dôn murdi pêk khom inlang, male ka takpum tena khom kâng let rangin ka takpumpui pêk khom inlang, lungkhamna ko dôn nônchu ite a satna om mak.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,
Lungkhamna chu atuongdiera male moroina adôna; narsa ngâi maka, inpâk ngâi maka, omin-ân tho ngâi maka;
5 Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.
Lungkhamnân chu omsaloingei tho ngâi maka, ama satna rang rok ngâi mak, a ningthik ngâi mak; dikloinangei mindon tit ngâi mak;
6 Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.
Lungkhamnân chu saloina arâisân ngâi mak, aniatachu, chongdika kêng arâisân ngâi.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.
Lungkhamnân chu atuong zajâma; a taksônna ngei, a sabeina ngei le atuongtheina ngeia duoi ngâi mak.
8 Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.
Lungkhamna hih kumtuonga om ani. Thurchi misîrnangei hih om khom senla la min mong nîng atih; rietloi chongngeia manboipêkngei hih om khom senla, la mong an tih; rietna hih om khom senla lan mang atih.
9 Jo tas ir mazums, ko zinām, un tas ir mazums, ko mācam.
Akiploiin ei rieta akiploiin thurchingei ei misîr ngâia;
10 Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.
hannirese akipphar hih ajuong tika chu akiploi hih inmang atih zoi.
11 Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.
Nâipang ki ni lâihan chu, ko chongngei, ko khorietnangei le ki mindonnangei khom nâi ânpanga; aniatachu atûn chu ulien ki ni zoi sikin nâipang tho ngâi hah chu ka mâk zoi ani.
12 Jo tagad redzam kā caur spieģeli iekš mīklas, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, itin kā es esmu atzīts.
Atûna ei mu hih chu lîmena rimil ânlangdap angin ania; nangkana chu mâi-intongin la mûng ei tih. Atûna ki riet hih chu akiploi ania; nangkana chu kip atih zoi, Pathien'n keima ni rietna akipphar anghan.
13 Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.
Mangei inthum: taksôna, sabeina, le lungkhamna ngei hi chu omtit atih; male mangei lâia aroiinpuitak chu lungkhamna hih ani.
