Pāvila 1. Vēstule Korintiešiem 13
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.
Though I speak in the “tongues” of people, or even of angels, yet have not love, I have become mere echoing brass, or a clanging cymbal!
2 Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
Even though I have the gift of preaching, and fathom all hidden truths and all the depths of knowledge; even though I have such faith as might move mountains, yet have not love, I am nothing!
3 Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.
Even though I dole my substance to the poor, even though I sacrifice my body in order to boast, yet have not love, it avails me nothing!
4 Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,
Love is long-suffering, and kind; love is never envious, never boastful, never conceited, never behaves unbecomingly;
5 Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.
love is never self-seeking, never provoked, never reckons up her wrongs;
6 Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.
love never rejoices at evil, but rejoices in the triumph of truth;
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.
love bears with all things, ever trustful, ever hopeful, ever patient.
8 Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.
Love never fails. But, whether it be the gift of preaching, it will end; whether it be the gift of “tongues,” it will cease; whether it be knowledge, it, too, will vanish.
9 Jo tas ir mazums, ko zinām, un tas ir mazums, ko mācam.
For our knowledge is incomplete, and our preaching is incomplete,
10 Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.
but, when the perfect has come, that which is incomplete will end.
11 Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.
When I was a child, I talked as a child, I felt as a child, I reasoned as a child; now that I am a man, I have done with childish ways.
12 Jo tagad redzam kā caur spieģeli iekš mīklas, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, itin kā es esmu atzīts.
As yet we see, in a mirror, dimly, but then – face to face! As yet my knowledge is incomplete, but then I will know in full, as I have been fully known.
13 Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.
Meanwhile faith, hope, and love endure – these three, but the greatest of these is love.
