Pāvila 1. Vēstule Korintiešiem 13

1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.

If I speak with the tongues of men, and of angels, and have not charity, I am become as sounding brass, or a tinkling cymbal.

2 Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

And if I should have prophecy and should know all mysteries, and all knowledge, and if I should have all faith, so that I could remove mountains, and have not charity, I am nothing.

3 Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.

And if I should distribute all my goods to feed the poor, and if I should deliver my body to be burned, and have not charity, it profiteth me nothing.

4 Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,

Charity is patient, is kind: charity envieth not, dealeth not perversely; is not puffed up;

5 Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.

Is not ambitious, seeketh not her own, is not provoked to anger, thinketh no evil;

6 Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.

Rejoiceth not in iniquity, but rejoiceth with the truth;

7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.

Beareth all things, believeth all things, hopeth all things, endureth all things.

8 Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.

Charity never falleth away: whether prophecies shall be made void, or tongues shall cease, or knowledge shall be destroyed.

9 Jo tas ir mazums, ko zinām, un tas ir mazums, ko mācam.

For we know in part, and we prophesy in part.

10 Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.

But when that which is perfect is come, that which is in part shall be done away.

11 Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.

When I was a child, I spoke as a child, I understood as a child, I thought as a child. But, when I became a man, I put away the things of a child.

12 Jo tagad redzam kā caur spieģeli iekš mīklas, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, itin kā es esmu atzīts.

We see now through a glass in a dark manner; but then face to face. Now I know I part; but then I shall know even as I am known.

13 Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.

And now there remain faith, hope, and charity, these three: but the greatest of these is charity.