Pirmā Laiku 16
1 Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.
I kad donesoše kovèeg Božji, namjestiše ga usred šatora, koji mu razape David; i prinesoše žrtve paljenice i žrtve zahvalne pred Bogom.
2 Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.
Potom prinesavši David žrtve paljenice i žrtve zahvalne, blagoslovi narod u ime Gospodnje.
3 Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.
I razdade svijem Izrailjcima, i ljudima i ženama, svakom po jedan hljeb i komad mesa i vrè vina.
4 Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.
Potom postavi pred kovèegom Gospodnjim sluge izmeðu Levita da pominju i slave i hvale Gospoda Boga Izrailjeva:
5 Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.
Asafa poglavara, a drugoga za njim Zahariju, i Jeila i Semiramota i Jehila i Matatiju i Elijava i Venaju i Ovid-Edoma; i Jeilo udaraše u psaltire i gusle, a Asaf u kimvale,
6 Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.
A Venaja i Jazilo sveštenici bijahu jednako s trubama pred kovèegom zavjeta Gospodnjega.
7 Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:
U taj dan naredi David prvi put da hvale Gospoda Asaf i braæa njegova:
8 Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus.
Hvalite Gospoda; glasite ime njegovo; javljajte po narodima djela njegova.
9 Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Pjevajte mu, slavite ga, kazujte sva èudesa njegova.
10 Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.
Hvalite se svetijem imenom njegovijem; neka se veseli srce onijeh koji traže Gospoda.
11 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.
Tražite Gospoda i silu njegovu; tražite lice njegovo bez prestanka.
12 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.
Pamtite èudesa njegova, koja je uèinio, znake njegove i sudove usta njegovijeh.
13 Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.
Sjeme Izrailjevo sluge su njegove, sinovi Jakovljevi izbrani njegovi.
14 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.
On je Gospod Bog naš, po svoj su zemlji sudovi njegovi.
15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Pamtite uvijek zavjet njegov, rijeè koju je dao na tisuæu koljena.
16 Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam.
Što je zavjetovao Avramu i za što se kleo Isaku,
17 To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību,
To je postavio Jakovu za zakon i Izrailju za zavjet vjeèni,
18 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -
Govoreæi: tebi æu dati zemlju Hanansku u našljedni dio.
19 Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.
Tada vas još bijaše malo na broj, bijaše vas malo, i bijaste došljaci.
20 Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.
Iðahu od naroda do naroda, i iz jednoga carstva k drugomu plemenu.
21 Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.
Ne dade nikomu da im naudi, i karaše za njih careve:
22 Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.
Ne dirajte u pomazanike moje, i prorocima mojim ne èinite zla.
23 Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu.
Pjevaj Gospodu, sva zemljo! javljajte od dana na dan spasenje njegovo.
24 Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.
Kazujte po narodima slavu njegovu, po svijem plemenima èudesa njegova.
25 Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.
Jer je velik Gospod i valja ga hvaliti veoma; strašniji je od svijeh bogova.
26 Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.
Jer su svi bogovi u naroda ništa; a Gospod je nebesa stvorio.
27 Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.
Slava je i velièanstvo pred njim, sila i radost u stanu njegovu.
28 Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,
Dajte Gospodu, plemena narodna, dajte Gospodu slavu i èast.
29 Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
Dajte Gospodu slavu prema imenu njegovu, nosite dare i idite preda nj, poklonite se Gospodu u svetoj krasoti.
30 Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.
Strepi pred njim, sva zemljo; zato je vasiljena tvrda i neæe se pomjestiti.
31 Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.
Nek se vesele nebesa i zemlja se raduje; i neka govore po narodima: Gospod caruje.
32 Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.
Neka pljeska more i što je u njemu; neka skaèe polje i sve što je na njemu.
33 Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.
Tada neka se raduju drveta šumska pred Gospodom, jer ide da sudi zemlji.
34 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Hvalite Gospoda, jer je dobar, jer je dovijeka milost njegova.
35 Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam.
I recite: spasi nas, Bože spasenja našega, i skupi nas i izbavi nas od naroda da slavimo sveto ime tvoje, da se hvalimo tvojom slavom.
36 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -
Blagosloven Gospod Bog Izrailjev od vijeka i do vijeka. Tada sav narod reèe: amin; i hvališe Gospoda.
37 Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,
I ostavi ondje pred kovèegom zavjeta Gospodnjega Asafa i braæu njegovu da služe pred kovèegom bez prestanka kao što treba od dana na dan,
38 Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,
I Ovid-Edoma i braæu njegovu, šezdeset i osam, Ovid-Edoma sina Jedutunova i Osu, da budu vratari;
39 Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,
A Sadoka sveštenika i braæu njegovu sveštenike pred šatorom Gospodnjim na visini u Gavaonu,
40 Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Israēlim bija pavēlējis.
Da prinose žrtve paljenice Gospodu na oltaru za žrtve paljenice bez prestanka jutrom i veèerom, i da èine sve što je napisano u zakonu Gospodnjem što je zapovjedio Izrailju,
41 Un ar viņiem bija Hemans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
I s njima Emana i Jedutuna i druge izabrane, koji biše poimence imenovani da hvale Gospoda, jer je dovijeka milost njegova,
42 Un ar šiem Hemans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.
S njima Emana i Jedutuna, da trube u trube i udaraju u kimvale i u druge sprave muzièke Bogu; a sinove Jedutunove da budu vratari.
43 Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.
Potom se razide sav narod, svak svojoj kuæi, a David se vrati da blagoslovi dom svoj.
