Psalmorum 64

1 in finem psalmus David exaudi Deus orationem meam cum deprecor a timore inimici eripe animam meam

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

2 protexisti me a conventu malignantium a multitudine operantium iniquitatem

Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

3 quia exacuerunt ut gladium linguas suas intenderunt arcum rem amaram

Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

4 ut sagittent in occultis inmaculatum

Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

5 subito sagittabunt eum et non timebunt firmaverunt sibi sermonem nequam narraverunt ut absconderent laqueos dixerunt quis videbit eos

Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

6 scrutati sunt iniquitates defecerunt scrutantes scrutinio accedet homo et cor altum

Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

7 et exaltabitur Deus sagittae parvulorum factae sunt plagae eorum

Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

8 et infirmatae sunt contra eos linguae eorum conturbati sunt omnes qui videbant eos

Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

9 et timuit omnis homo et adnuntiaverunt opera Dei et facta eius intellexerunt

Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

10 laetabitur iustus in Domino et sperabit in eo et laudabuntur omnes recti corde

Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.