Psalmorum 147

1 alleluia Aggei et Zacchariae laudate Dominum quoniam bonum psalmus Deo nostro sit iucunda decoraque; laudatio

Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.

2 aedificans Hierusalem Dominus dispersiones Israhel congregabit

Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.

3 qui sanat contritos corde et alligat contritiones illorum

Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.

4 qui numerat multitudinem stellarum et omnibus eis nomina vocans

Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.

5 magnus Dominus noster et magna virtus eius et sapientiae eius non est numerus

Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.

6 suscipiens mansuetos Dominus humilians autem peccatores usque ad terram

Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.

7 praecinite Domino in confessione psallite Deo nostro in cithara

Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!

8 qui operit caelum nubibus et parat terrae pluviam qui producit in montibus faenum et herbam servituti hominum

Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;

9 et dat iumentis escam ipsorum et pullis corvorum invocantibus eum

Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.

10 non in fortitudine equi voluntatem habebit nec in tibiis viri beneplacitum erit ei

Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.

11 beneplacitum est Domino super timentes eum et in eis qui sperant super misericordia eius

Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.

12 alleluia lauda Hierusalem Dominum lauda Deum tuum Sion

Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.

13 quoniam confortavit seras portarum tuarum benedixit filiis tuis in te

Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.

14 qui posuit fines tuos pacem et adipe frumenti satiat te

Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.

15 qui emittit eloquium suum terrae velociter currit sermo eius

Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.

16 qui dat nivem sicut lanam nebulam sicut cinerem spargit

Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.

17 mittit cristallum suum sicut buccellas ante faciem frigoris eius quis sustinebit

Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?

18 emittet verbum suum et liquefaciet ea flabit spiritus eius et fluent aquae

Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.

19 qui adnuntiat verbum suum Iacob iustitias et iudicia sua Israhel

Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,

20 non fecit taliter omni nationi et iudicia sua non manifestavit eis

Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!