Proverbiorum 26
1 quomodo nix aestate et pluvia in messe sic indecens est stulto gloria
Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
2 sicut avis ad alia transvolans et passer quolibet vadens sic maledictum frustra prolatum in quempiam superveniet
Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
3 flagellum equo et camus asino et virga dorso inprudentium
Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
4 ne respondeas stulto iuxta stultitiam suam ne efficiaris ei similis
Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
5 responde stulto iuxta stultitiam suam ne sibi sapiens esse videatur
Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
6 claudus pedibus et iniquitatem bibens qui mittit verba per nuntium stultum
Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
7 quomodo pulchras frustra habet claudus tibias sic indecens est in ore stultorum parabola
Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
8 sicut qui mittit lapidem in acervum Mercurii ita qui tribuit insipienti honorem
Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
9 quomodo si spina nascatur in manu temulenti sic parabola in ore stultorum
Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
10 iudicium determinat causas et qui inponit stulto silentium iras mitigat
Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
11 sicut canis qui revertitur ad vomitum suum sic inprudens qui iterat stultitiam suam
Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
12 vidisti hominem sapientem sibi videri magis illo spem habebit stultus
Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
13 dicit piger leaena in via leo in itineribus
Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
14 sicut ostium vertitur in cardine suo ita piger in lectulo suo
Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
15 abscondit piger manus sub ascellas suas et laborat si ad os suum eas converterit
Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
16 sapientior sibi piger videtur septem viris loquentibus sententias
Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
17 sicut qui adprehendit auribus canem sic qui transit et inpatiens commiscetur rixae alterius
Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
18 sicut noxius est qui mittit lanceas et sagittas et mortem
Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
19 sic vir qui fraudulenter nocet amico suo et cum fuerit deprehensus dicit ludens feci
Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
20 cum defecerint ligna extinguetur ignis et susurrone subtracto iurgia conquiescunt
Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
21 sicut carbones ad prunam et ligna ad ignem sic homo iracundus suscitat rixas
Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
22 verba susurronis quasi simplicia et ipsa perveniunt ad intima ventris
Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
23 quomodo si argento sordido ornare velis vas fictile sic labia tumentia cum pessimo corde sociata
Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
24 labiis suis intellegitur inimicus cum in corde tractaverit dolos
Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
25 quando submiserit vocem suam ne credideris ei quoniam septem nequitiae sunt in corde illius
Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
26 qui operit odium fraudulenter revelabitur malitia eius in concilio
Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
27 qui fodit foveam incidet in eam et qui volvit lapidem revertetur ad eum
Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
28 lingua fallax non amat veritatem et os lubricum operatur ruinas
Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
