Lamentationes 5

1 recordare Domine quid acciderit nobis intuere et respice obprobrium nostrum

Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.

2 hereditas nostra versa est ad alienos domus nostrae ad extraneos

Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.

3 pupilli facti sumus absque patre matres nostrae quasi viduae

Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.

4 aquam nostram pecunia bibimus ligna nostra pretio conparavimus

Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.

5 cervicibus minabamur lassis non dabatur requies

Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.

6 Aegypto dedimus manum et Assyriis ut saturaremur pane

Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.

7 patres nostri peccaverunt et non sunt et nos iniquitates eorum portavimus

Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.

8 servi dominati sunt nostri non fuit qui redimeret de manu eorum

Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.

9 in animabus nostris adferebamus panem nobis a facie gladii in deserto

Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.

10 pellis nostra quasi clibanus exusta est a facie tempestatum famis

Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.

11 mulieres in Sion humiliaverunt virgines in civitatibus Iuda

Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.

12 principes manu suspensi sunt facies senum non erubuerunt

Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.

13 adulescentibus inpudice abusi sunt et pueri in ligno corruerunt

Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.

14 senes de portis defecerunt iuvenes de choro psallentium

Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.

15 defecit gaudium cordis nostri versus est in luctu chorus noster

Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.

16 cecidit corona capitis nostri vae nobis quia peccavimus

Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!

17 propterea maestum factum est cor nostrum ideo contenebrati sunt oculi nostri

Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;

18 propter montem Sion quia disperiit vulpes ambulaverunt in eo

Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.

19 tu autem Domine in aeternum permanebis solium tuum in generatione et generatione

Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.

20 quare in perpetuum oblivisceris nostri derelinques nos in longitudinem dierum

Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?

21 converte nos Domine ad te et convertemur innova dies nostros sicut a principio

Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.

22 sed proiciens reppulisti nos iratus es contra nos vehementer

Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?