Job 8

1 respondens autem Baldad Suites dixit

Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:

2 usquequo loqueris talia et spiritus multiplex sermones oris tui

Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.

3 numquid Deus subplantat iudicium et Omnipotens subvertit quod iustum est

Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?

4 etiam si filii tui peccaverunt ei et dimisit eos in manu iniquitatis suae

Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.

5 tu tamen si diluculo consurrexeris ad Deum et Omnipotentem fueris deprecatus

Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,

6 si mundus et rectus incesseris statim evigilabit ad te et pacatum reddet habitaculum iustitiae tuae

Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.

7 in tantum ut priora tua fuerint parva et novissima tua multiplicentur nimis

Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.

8 interroga enim generationem pristinam et diligenter investiga patrum memoriam

Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.

9 hesterni quippe sumus et ignoramus quoniam sicut umbra dies nostri sunt super terram

Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.

10 et ipsi docebunt te loquentur tibi et de corde suo proferent eloquia

Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.

11 numquid vivere potest scirpus absque humore aut crescet carectum sine aqua

Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?

12 cum adhuc sit in flore nec carpatur manu ante omnes herbas arescit

Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.

13 sic viae omnium qui obliviscuntur Deum et spes hypocritae peribit

Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,

14 non ei placebit vecordia sua et sicut tela aranearum fiducia eius

Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.

15 innitetur super domum suam et non stabit fulciet eam et non consurget

Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.

16 humectus videtur antequam veniat sol et in horto suo germen eius egreditur

Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,

17 super acervum petrarum radices eius densabuntur et inter lapides commorabitur

Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.

18 si absorbuerit eum de loco suo negabit eum et dicet non novi te

Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.

19 haec est enim laetitia viae eius ut rursum de terra alii germinentur

Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.

20 Deus non proiciet simplicem nec porriget manum malignis

Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.

21 donec impleatur risu os tuum et labia tua iubilo

Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,

22 qui oderunt te induentur confusione et tabernaculum impiorum non subsistet

Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.