Job 34
1 Pronuntians itaque Eliu, etiam hæc locutus est:
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Audite, sapientes, verba mea: et eruditi, auscultate me.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 Auris enim verba probat, et guttur escas gustu dijudicat.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Judicium eligamus nobis, et inter nos videamus quid sit melius.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 Quia dixit Job: Justus sum, et Deus subvertit judicium meum.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 In judicando enim me mendacium est: violenta sagitta mea absque ullo peccato.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Quis est vir ut est Job, qui bibit subsannationem quasi aquam:
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 qui graditur cum operantibus iniquitatem, et ambulat cum viris impiis?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 Dixit enim: Non placebit vir Deo, etiam si cucurrerit cum eo.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Ideo, viri cordati, audite me: absit a Deo impietas, et ab Omnipotente iniquitas.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 Opus enim hominis reddet ei, et juxta vias singulorum restituet eis.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Vere enim Deus non condemnabit frustra, nec Omnipotens subvertet judicium.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Quem constituit alium super terram? aut quem posuit super orbem quem fabricatus est?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Si direxerit ad eum cor suum, spiritum illius et flatum ad se trahet.
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 Deficiet omnis caro simul, et homo in cinerem revertetur.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 Si habes ergo intellectum, audi quod dicitur, et ausculta vocem eloquii mei:
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 numquid qui non amat judicium sanari potest? et quomodo tu eum qui justus est in tantum condemnas?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Qui dicit regi: Apostata; qui vocat duces impios;
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 qui non accipit personas principum, nec cognovit tyrannum cum disceptaret contra pauperem: opus enim manuum ejus sunt universi.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 Subito morientur, et in media nocte turbabuntur populi: et pertransibunt, et auferent violentum absque manu.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 Oculi enim ejus super vias hominum, et omnes gressus eorum considerat.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 Non sunt tenebræ, et non est umbra mortis, ut abscondantur ibi qui operantur iniquitatem,
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 neque enim ultra in hominis potestate est, ut veniat ad Deum in judicium.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 Conteret multos, et innumerabiles, et stare faciet alios pro eis.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Novit enim opera eorum, et idcirco inducet noctem, et conterentur.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Quasi impios percussit eos in loco videntium:
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 qui quasi de industria recesserunt ab eo, et omnes vias ejus intelligere noluerunt:
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 ut pervenire facerent ad eum clamorem egeni, et audiret vocem pauperum.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 Ipso enim concedente pacem, quis est qui condemnet? ex quo absconderit vultum, quis est qui contempletur eum, et super gentes, et super omnes homines?
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Qui regnare facit hominem hypocritam propter peccata populi.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 Quia ergo ego locutus sum ad Deum, te quoque non prohibebo.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Si erravi, tu doce me; si iniquitatem locutus sum, ultra non addam.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 Numquid a te Deus expetit eam, quia displicuit tibi? tu enim cœpisti loqui, et non ego: quod si quid nosti melius, loquere.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Viri intelligentes loquantur mihi, et vir sapiens audiat me.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Job autem stulte locutus est, et verba illius non sonant disciplinam.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Pater mi, probetur Job usque ad finem: ne desinas ab homine iniquitatis:
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 quia addit super peccata sua blasphemiam, inter nos interim constringatur: et tunc ad judicium provocet sermonibus suis Deum.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
