Job 13
1 Ecce omnia hæc vidit oculus meus, et audivit auris mea, et intellexi singula.
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 Secundum scientiam vestram et ego novi: nec inferior vestri sum.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Sed tamen ad Omnipotentem loquar, et disputare cum Deo cupio:
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 prius vos ostendens fabricatores mendacii, et cultores perversorum dogmatum.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 Atque utinam taceretis, ut putaremini esse sapientes.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Audite ergo correptionem meam, et judicium labiorum meorum attendite.
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Numquid Deus indiget vestro mendacio, ut pro illo loquamini dolos?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 numquid faciem ejus accipitis, et pro Deo judicare nitimini?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 aut placebit ei quem celare nihil potest? aut decipietur, ut homo, vestris fraudulentiis?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 Ipse vos arguet, quoniam in abscondito faciem ejus accipitis.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Statim ut se commoverit, turbabit vos, et terror ejus irruet super vos.
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Memoria vestra comparabitur cineri, et redigentur in lutum cervices vestræ.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Tacete paulisper, ut loquar quodcumque mihi mens suggesserit.
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Quare lacero carnes meas dentibus meis, et animam meam porto in manibus meis?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Etiam si occiderit me, in ipso sperabo: verumtamen vias meas in conspectu ejus arguam.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Et ipse erit salvator meus: non enim veniet in conspectu ejus omnis hypocrita.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Audite sermonem meum, et ænigmata percipite auribus vestris.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Si fuero judicatus, scio quod justus inveniar.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Quis est qui judicetur mecum? veniat: quare tacens consumor?
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Duo tantum ne facias mihi, et tunc a facie tua non abscondar:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 manum tuam longe fac a me, et formido tua non me terreat.
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Voca me, et ego respondebo tibi: aut certe loquar, et tu responde mihi.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 Quantas habeo iniquitates et peccata? scelera mea et delicta ostende mihi.
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Cur faciem tuam abscondis, et arbitraris me inimicum tuum?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Contra folium, quod vento rapitur, ostendis potentiam tuam, et stipulam siccam persequeris:
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 scribis enim contra me amaritudines, et consumere me vis peccatis adolescentiæ meæ.
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 Posuisti in nervo pedem meum, et observasti omnes semitas meas, et vestigia pedum meorum considerasti:
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 qui quasi putredo consumendus sum, et quasi vestimentum quod comeditur a tinea.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
