Psalmorum 80

1 In finem, Pro iis, qui commutabuntur, testimonium Asaph, Psalmus. Qui regis Israel, intende: qui deducis velut ovem Ioseph. Qui sedes super cherubim, manifestare

Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

2 coram Ephraim, Beniamin, et Manasse. Excita potentiam tuam, et veni, ut salvos facias nos.

Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

3 Deus converte nos: et ostende faciem tuam, et salvi erimus.

Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

4 Domine Deus virtutum, quousque irasceris super orationem servi tui?

Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

5 Cibabis nos pane lacrymarum: et potum dabis nobis in lacrymis in mensura?

Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

6 Posuisti nos in contradictionem vicinis nostris: et inimici nostri subsannaverunt nos.

Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

7 Deus virtutum converte nos: et ostende faciem tuam: et salvi erimus.

Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

8 Vineam de Ægypto transtulisti: eiecisti Gentes, et plantasti eam.

Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

9 Dux itineris fuisti in conspectu eius: plantasti radices eius, et implevit terram.

Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

10 Operuit montes umbra eius: et arbusta eius cedros Dei.

Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

11 Extendit palmites suos usque ad mare: et usque ad flumen propagines eius.

Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

12 Ut quid destruxisti maceriam eius: et vindemiant eam omnes, qui prætergrediuntur viam?

Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

13 Exterminavit eam aper de silva: et singularis ferus depastus est eam.

Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

14 Deus virtutum convertere: respice de cælo, et vide, et visita vineam istam.

Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

15 Et perfice eam, quam plantavit dextera tua: et super filium hominis, quem confirmasti tibi.

To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

16 Incensa igni, et suffossa ab increpatione vultus tui peribunt.

Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

17 Fiat manus tua super virum dexteræ tuæ: et super filium hominis, quem confirmasti tibi.

Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

18 Et non discedimus a te, vivificabis nos: et nomen tuum invocabimus.

Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

19 Domine Deus virtutum converte nos: et ostende faciem tuam, et salvi erimus.

Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.