Proverbiorum 17

1 Melior est buccella sicca cum gaudio, quam domus plena victimis cum iurgio.

Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.

2 Servus sapiens dominabitur filiis stultis, et inter fratres hereditatem dividet.

Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.

3 Sicut igne probatur argentum, et aurum camino: ita corda probat Dominus.

Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.

4 Malus obedit linguæ iniquæ: et fallax obtemperat labiis mendacibus.

Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.

5 Qui despicit pauperem, exprobrat Factori eius: et qui ruina lætatur alterius, non erit impunitus.

Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.

6 Corona senum filii filiorum: et gloria filiorum patres eorum.

Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.

7 Non decent stultum verba composita: nec principem labium mentiens.

Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.

8 Gemma gratissima, expectatio præstolantis: quocumque se vertit, prudenter intelligit.

Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.

9 Qui celat delictum, quærit amicitias: qui altero sermone repetit, separat fœderatos.

Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.

10 Plus proficit correptio apud prudentem, quam centum plagæ apud stultum.

Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.

11 Semper iurgia quærit malus: Angelus autem crudelis mittetur contra eum.

Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.

12 Expedit magis ursæ occurrere raptis fœtibus, quam fatuo confidenti in stultitia sua.

Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.

13 Qui reddit mala pro bonis, non recedet malum de domo eius.

Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.

14 Qui dimittit aquam, caput est iurgiorum: et antequam patiatur contumeliam, iudicium deserit.

Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.

15 Qui iustificat impium, et qui condemnat iustum, abominabilis est uterque apud Deum.

Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.

16 Quid prodest stulto habere divitias, cum sapientiam emere non possit? Qui altum facit domum suam, quærit ruinam: et qui evitat discere, incidet in mala.

Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.

17 Omni tempore diligit qui amicus est: et frater in angustiis comprobatur.

Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.

18 Stultus homo plaudet manibus cum spoponderit pro amico suo.

Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.

19 Qui meditatur discordias, diligit rixas: et qui exaltat ostium, quærit ruinam.

Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.

20 Qui perversi cordis est, non inveniet bonum: et qui vertit linguam, incidet in malum.

Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.

21 Natus est stultus in ignominiam suam: sed nec pater in fatuo lætabitur.

Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.

22 Animus gaudens ætatem floridam facit: spiritus tristis exiccat ossa.

Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.

23 Munera de sinu impius accipit, ut pervertat semitas iudicii.

Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.

24 In facie prudentis lucet sapientia: oculi stultorum in finibus terræ.

Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.

25 Ira patris, filius stultus: et dolor matris quæ genuit eum.

Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.

26 Non est bonum, damnum inferre iusto: nec percutere principem, qui recta iudicat.

Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.

27 Qui moderatur sermones suos, doctus et prudens est: et pretiosi spiritus vir eruditus.

Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.

28 Stultus quoque si tacuerit, sapiens reputabitur: et si compresserit labia sua, intelligens.

Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.