Psalmorum 78
1 Intellectus Asaph. [Attendite, popule meus, legem meam; inclinate aurem vestram in verba oris mei.
Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
2 Aperiam in parabolis os meum; loquar propositiones ab initio.
Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
3 Quanta audivimus, et cognovimus ea, et patres nostri narraverunt nobis.
Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
4 Non sunt occultata a filiis eorum in generatione altera, narrantes laudes Domini et virtutes ejus, et mirabilia ejus quæ fecit.
To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
5 Et suscitavit testimonium in Jacob, et legem posuit in Israël, quanta mandavit patribus nostris nota facere ea filiis suis:
Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
6 ut cognoscat generatio altera: filii qui nascentur et exsurgent, et narrabunt filiis suis,
Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
7 ut ponant in Deo spem suam, et non obliviscantur operum Dei, et mandata ejus exquirant:
Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
8 ne fiant, sicut patres eorum, generatio prava et exasperans; generatio quæ non direxit cor suum, et non est creditus cum Deo spiritus ejus.
Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
9 Filii Ephrem, intendentes et mittentes arcum, conversi sunt in die belli.
Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
10 Non custodierunt testamentum Dei, et in lege ejus noluerunt ambulare.
Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11 Et obliti sunt benefactorum ejus, et mirabilium ejus quæ ostendit eis.
Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12 Coram patribus eorum fecit mirabilia in terra Ægypti, in campo Taneos.
Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
13 Interrupit mare, et perduxit eos, et statuit aquas quasi in utre:
Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
14 et deduxit eos in nube diei, et tota nocte in illuminatione ignis.
Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
15 Interrupit petram in eremo, et adaquavit eos velut in abysso multa.
Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
16 Et eduxit aquam de petra, et deduxit tamquam flumina aquas.
Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
17 Et apposuerunt adhuc peccare ei; in iram excitaverunt Excelsum in inaquoso.
Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
18 Et tentaverunt Deum in cordibus suis, ut peterent escas animabus suis.
Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
19 Et male locuti sunt de Deo; dixerunt: Numquid poterit Deus parare mensam in deserto?
Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
20 quoniam percussit petram, et fluxerunt aquæ, et torrentes inundaverunt. Numquid et panem poterit dare, aut parare mensam populo suo?
Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
21 Ideo audivit Dominus et distulit; et ignis accensus est in Jacob, et ira ascendit in Israël:
Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
22 quia non crediderunt in Deo, nec speraverunt in salutari ejus.
Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
23 Et mandavit nubibus desuper, et januas cæli aperuit.
Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
24 Et pluit illis manna ad manducandum, et panem cæli dedit eis.
Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
25 Panem angelorum manducavit homo; cibaria misit eis in abundantia.
Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26 Transtulit austrum de cælo, et induxit in virtute sua africum.
Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
27 Et pluit super eos sicut pulverem carnes, et sicut arenam maris volatilia pennata.
Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
28 Et ceciderunt in medio castrorum eorum, circa tabernacula eorum.
Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
29 Et manducaverunt, et saturati sunt nimis, et desiderium eorum attulit eis:
Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
30 non sunt fraudati a desiderio suo. Adhuc escæ eorum erant in ore ipsorum,
Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
31 et ira Dei ascendit super eos: et occidit pingues eorum, et electos Israël impedivit.
Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
32 In omnibus his peccaverunt adhuc, et non crediderunt in mirabilibus ejus.
Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
33 Et defecerunt in vanitate dies eorum, et anni eorum cum festinatione.
Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
34 Cum occideret eos, quærebant eum et revertebantur, et diluculo veniebant ad eum.
Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
35 Et rememorati sunt quia Deus adjutor est eorum, et Deus excelsus redemptor eorum est.
Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
36 Et dilexerunt eum in ore suo, et lingua sua mentiti sunt ei;
Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
37 cor autem eorum non erat rectum cum eo, nec fideles habiti sunt in testamento ejus.
Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
38 Ipse autem est misericors, et propitius fiet peccatis eorum, et non disperdet eos. Et abundavit ut averteret iram suam, et non accendit omnem iram suam.
Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
39 Et recordatus est quia caro sunt, spiritus vadens et non rediens.
Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
40 Quoties exacerbaverunt eum in deserto; in iram concitaverunt eum in inaquoso?
Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
41 Et conversi sunt, et tentaverunt Deum, et sanctum Israël exacerbaverunt.
Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
42 Non sunt recordati manus ejus, die qua redemit eos de manu tribulantis:
Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
43 sicut posuit in Ægypto signa sua, et prodigia sua in campo Taneos;
Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
44 et convertit in sanguinem flumina eorum, et imbres eorum, ne biberent.
Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
45 Misit in eos cœnomyiam, et comedit eos, et ranam, et disperdidit eos;
Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
46 et dedit ærugini fructus eorum, et labores eorum locustæ;
Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
47 et occidit in grandine vineas eorum, et moros eorum in pruina;
Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
48 et tradidit grandini jumenta eorum, et possessionem eorum igni;
Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
49 misit in eos iram indignationis suæ, indignationem, et iram, et tribulationem, immissiones per angelos malos.
Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
50 Viam fecit semitæ iræ suæ: non pepercit a morte animabus eorum, et jumenta eorum in morte conclusit:
Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
51 et percussit omne primogenitum in terra Ægypti; primitias omnis laboris eorum in tabernaculis Cham:
Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
52 et abstulit sicut oves populum suum, et perduxit eos tamquam gregem in deserto:
Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
53 et deduxit eos in spe, et non timuerunt, et inimicos eorum operuit mare.
Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
54 Et induxit eos in montem sanctificationis suæ, montem quem acquisivit dextera ejus; et ejecit a facie eorum gentes, et sorte divisit eis terram in funiculo distributionis;
Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
55 et habitare fecit in tabernaculis eorum tribus Israël.
Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
56 Et tentaverunt, et exacerbaverunt Deum excelsum, et testimonia ejus non custodierunt.
Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
57 Et averterunt se, et non servaverunt pactum: quemadmodum patres eorum, conversi sunt in arcum pravum.
Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
58 In iram concitaverunt eum in collibus suis, et in sculptilibus suis ad æmulationem eum provocaverunt.
Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
59 Audivit Deus, et sprevit, et ad nihilum redegit valde Israël.
Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
60 Et repulit tabernaculum Silo, tabernaculum suum, ubi habitavit in hominibus.
Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
61 Et tradidit in captivitatem virtutem eorum, et pulchritudinem eorum in manus inimici.
Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
62 Et conclusit in gladio populum suum, et hæreditatem suam sprevit.
Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
63 Juvenes eorum comedit ignis, et virgines eorum non sunt lamentatæ.
Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
64 Sacerdotes eorum in gladio ceciderunt, et viduæ eorum non plorabantur.
Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
65 Et excitatus est tamquam dormiens Dominus, tamquam potens crapulatus a vino.
Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
66 Et percussit inimicos suos in posteriora; opprobrium sempiternum dedit illis.
Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
67 Et repulit tabernaculum Joseph, et tribum Ephraim non elegit:
Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
68 sed elegit tribum Juda, montem Sion, quem dilexit.
Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
69 Et ædificavit sicut unicornium sanctificium suum, in terra quam fundavit in sæcula.
Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
70 Et elegit David, servum suum, et sustulit eum de gregibus ovium; de post fœtantes accepit eum:
Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
71 pascere Jacob servum suum, et Israël hæreditatem suam.
No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
72 Et pavit eos in innocentia cordis sui, et in intellectibus manuum suarum deduxit eos.]
Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
