Psalmorum 65

1 In finem. Psalmus David, canticum Jeremiæ et Ezechielis populo transmigrationis, cum inciperent exire. [Te decet hymnus, Deus, in Sion, et tibi reddetur votum in Jerusalem.

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

2 Exaudi orationem meam; ad te omnis caro veniet.

Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

3 Verba iniquorum prævaluerunt super nos, et impietatibus nostris tu propitiaberis.

Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

4 Beatus quem elegisti et assumpsisti: inhabitabit in atriis tuis. Replebimur in bonis domus tuæ; sanctum est templum tuum,

Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

5 mirabile in æquitate. Exaudi nos, Deus, salutaris noster, spes omnium finium terræ, et in mari longe.

Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

6 Præparans montes in virtute tua, accinctus potentia;

Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

7 qui conturbas profundum maris, sonum fluctuum ejus. Turbabuntur gentes,

Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

8 et timebunt qui habitant terminos a signis tuis; exitus matutini et vespere delectabis.

Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

9 Visitasti terram, et inebriasti eam; multiplicasti locupletare eam. Flumen Dei repletum est aquis; parasti cibum illorum: quoniam ita est præparatio ejus.

Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

10 Rivos ejus inebria; multiplica genimina ejus: in stillicidiis ejus lætabitur germinans.

Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

11 Benedices coronæ anni benignitatis tuæ, et campi tui replebuntur ubertate.

Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

12 Pinguescent speciosa deserti, et exsultatione colles accingentur.

Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

13 Induti sunt arietes ovium, et valles abundabunt frumento; clamabunt, etenim hymnum dicent.]

Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.