Psalmorum 120

1 Canticum graduum. [Ad Dominum cum tribularer clamavi, et exaudivit me.

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

2 Domine, libera animam meam a labiis iniquis et a lingua dolosa.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 Quid detur tibi, aut quid apponatur tibi ad linguam dolosam?

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

4 Sagittæ potentis acutæ, cum carbonibus desolatoriis.

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

5 Heu mihi, quia incolatus meus prolongatus est! habitavi cum habitantibus Cedar;

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

6 multum incola fuit anima mea.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

7 Cum his qui oderunt pacem eram pacificus; cum loquebar illis, impugnabant me gratis.]

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.