Proverbiorum 5
1 [Fili mi, attende ad sapientiam meam, et prudentiæ meæ inclina aurem tuam:
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 ut custodias cogitationes, et disciplinam labia tua conservent. Ne attendas fallaciæ mulieris;
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 favus enim distillans labia meretricis, et nitidius oleo guttur ejus:
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 novissima autem illius amara quasi absinthium, et acuta quasi gladius biceps.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 Per semitam vitæ non ambulant; vagi sunt gressus ejus et investigabiles.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Nunc ergo fili mi, audi me, et ne recedas a verbis oris mei.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Longe fac ab ea viam tuam, et ne appropinques foribus domus ejus.
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Ne des alienis honorem tuum, et annos tuos crudeli:
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 ne forte implentur extranei viribus tuis, et labores tui sint in domo aliena,
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 et gemas in novissimis, quando consumpseris carnes tuas et corpus tuum, et dicas:
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 Cur detestatus sum disciplinam, et increpationibus non acquievit cor meum,
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 nec audivi vocem docentium me, et magistris non inclinavi aurem meam?
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 pene fui in omni malo, in medio ecclesiæ et synagogæ.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Bibe aquam de cisterna tua, et fluenta putei tui;
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 deriventur fontes tui foras, et in plateis aquas tuas divide.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Habeto eas solus, nec sint alieni participes tui.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Sit vena tua benedicta, et lætare cum muliere adolescentiæ tuæ.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 Cerva carissima, et gratissimus hinnulus: ubera ejus inebrient te in omni tempore; in amore ejus delectare jugiter.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 Quare seduceris, fili mi, ab aliena, et foveris in sinu alterius?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 Respicit Dominus vias hominis, et omnes gressus ejus considerat.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 Iniquitates suas capiunt impium, et funibus peccatorum suorum constringitur.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 Ipse morietur, quia non habuit disciplinam, et in multitudine stultitiæ suæ decipietur.]
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
