Proverbiorum 15
1 [Responsio mollis frangit iram; sermo durus suscitat furorem.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2 Lingua sapientium ornat scientiam; os fatuorum ebullit stultitiam.
Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 In omni loco, oculi Domini contemplantur bonos et malos.
Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4 Lingua placabilis lignum vitæ; quæ autem immoderata est conteret spiritum.
Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5 Stultus irridet disciplinam patris sui; qui autem custodit increpationes astutior fiet. In abundanti justitia virtus maxima est: cogitationes autem impiorum eradicabuntur.
Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6 Domus justi plurima fortitudo, et in fructibus impii conturbatio.
Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7 Labia sapientium disseminabunt scientiam; cor stultorum dissimile erit.
Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
8 Victimæ impiorum abominabiles Domino; vota justorum placabilia.
Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
9 Abominatio est Domino via impii; qui sequitur justitiam diligitur ab eo.
Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
10 Doctrina mala deserenti viam vitæ; qui increpationes odit, morietur.
Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
12 Non amat pestilens eum qui se corripit, nec ad sapientes graditur.]
Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13 [Cor gaudens exhilarat faciem; in mœrore animi dejicitur spiritus.
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14 Cor sapientis quærit doctrinam, et os stultorum pascitur imperitia.
Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15 Omnes dies pauperis, mali; secura mens quasi juge convivium.
Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16 Melius est parum cum timore Domini, quam thesauri magni et insatiabiles.
Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17 Melius est vocari ad olera cum caritate, quam ad vitulum saginatum cum odio.
Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18 Vir iracundus provocat rixas; qui patiens est mitigat suscitatas.
Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19 Iter pigrorum quasi sepes spinarum; via justorum absque offendiculo.
Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 Filius sapiens lætificat patrem, et stultus homo despicit matrem suam.
Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21 Stultitia gaudium stulto, et vir prudens dirigit gressus suos.
Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22 Dissipantur cogitationes ubi non est consilium; ubi vero sunt plures consiliarii, confirmantur.
Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23 Lætatur homo in sententia oris sui, et sermo opportunus est optimus.
Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
25 [Domum superborum demolietur Dominus, et firmos faciet terminos viduæ.
Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
26 Abominatio Domini cogitationes malæ, et purus sermo pulcherrimus firmabitur ab eo.
Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27 Conturbat domum suam qui sectatur avaritiam; qui autem odit munera, vivet. Per misericordiam et fidem purgantur peccata: per timorem autem Domini declinat omnis a malo.
Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28 Mens justi meditatur obedientiam; os impiorum redundat malis.
Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29 Longe est Dominus ab impiis, et orationes justorum exaudiet.
Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
30 Lux oculorum lætificat animam; fama bona impinguat ossa.
Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31 Auris quæ audit increpationes vitæ in medio sapientium commorabitur.
Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32 Qui abjicit disciplinam despicit animam suam; qui autem acquiescit increpationibus possessor est cordis.
Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33 Timor Domini disciplina sapientiæ, et gloriam præcedit humilitas.]
Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
